Arturs Ozols (valodnieks)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par inženieris. Par citām jēdziena Arturs Ozols nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Arturs Ozols
Personīgā informācija
Dzimis 1912. gada 18. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
Miris 1964. gada 29. jūnijā (52 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Valodniecība
Alma mater Latvijas Universitāte

Arturs Ozols (dzimis 1912. gada 18. martā, miris 1964. gada 29. jūnijā) bija latviešu letonists, folklorists un pedagogs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar pārtraukumiem no 1933. līdz 1945. gadam studējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē.[1] 1950. gadā Ozols aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidāta disertācijas darbu "Folkloristiskā darba metodes latviešu tautasdziesmu laukā 19. gadsimta otrā pusē", savukārt 1961. gadā aizstāvēja filoloģijas zinātņu doktora disertācijas darbu "Latviešu klasisko tautasdziesmu sintakses jautājumi".[1] Ozols kļuva par pirmo Latvijas zinātnieku, kas pēc Otrā pasaules kara aizstāvējis filoloģijas zinātņu doktora disertāciju, līdz pat dzīves beigām bija vienīgais filoloģijas zinātņu doktors Latvijā.[1]

Strādājis par skolotāju Rīgā (1935—1939), Meņģelē (1941—1943) un Viļakā (1943. gada janvāris—aprīlis), tāpat strādājis Latviešu valodas krātuvē (1939—1940; brīva līguma arhivārs), laikrakstā "Jaunais Komunārs" (1940—1941; korektors), izdevniecībā "Latvju grāmata" (1944; korektors).[1] No 1945. līdz 1946. gadam bijis docētājs Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā.[1] Pēc tam kļuva par zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas Zinātņu akadēmijas Flokloras institūtā (vēlākais Etnogrāfijas un folkloras institūts), kur no 1952. līdz 1955. gadam bija direktora vietnieks zinātniskajā darbā.[1] 1950. gadā kļuva par docētāju Latvijas Universitātē.[1] No 1950. līdz 1964. gadam vadīja Latvijas Universitātes Latviešu valodas katedru, 1954. gadā kļuva par docentu, 1962. gadā — profesoru. No 1958. līdz 1963. gadam bijis Latvijas Universitātes zinātņu prorektors.[1]

Ozols ir latviešu literārās valodas vēstures valodniecības disciplīnas izveidotājs.[1] Izstrādājis latviešu literārās valodas vēstures programmu, iezīmēja galvenos posmus latviešu literārās valodas attīstībā.[1] Sarakstījis apmēram 100 rakstus par latviešu valodu.[1] Sniedzis lielu ieguldījumu latviešu valodas attīstībā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 201. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]