Artūrs Mēdlingers
| Artūrs Mēdlingers | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1880. gada 9. novembrī Ņižņijnovgoroda, Krievijas impērija (tagad  Krievija) |
| Miris |
1961. gada 6. jūnijā (80 gadu vecumā) Neištate Šlezviga-Holšteina,  Vācija |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskā augstskola |
| Mākslas virziens | jūgendstils |
Artūrs Mēdlingers (vācu: Arthur Mödlinger, 1880—1961) bija vācbaltu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1880. gada 9. novembrī Ņižņijnovgorodas pilsētā Krievijā. Studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, 1906. gadā beidza studijas un sāka strādāt Pēkšēna arhitektu birojā, pēc 1910. gada patstāvīgi. 1937. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā.
Miris 1961. gada 6. jūnijā Neištatē.[1]
-
Smilšu iela 3 -
Ķemeru stacija (1923) -
Stendes stacija (1925) -
Savrupmāja, Hamburgas ielā 4, Rīga. (1925) -
Jūras paviljons Majoros
.jpg)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
- Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Māksla un arhitektūra biogrāfijās. — [Rīga] : Latvijas enciklopēdija : Preses nams, 1995-[2003]. — (Latvija un latvieši). 1.sēj. Kal-Rum / atb. red. Andris Vilsons; aut.: Vaidelotis Apsītis, Laila Baumane … [u.c.]. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1996. — 239 lpp. : il. ISBN 5-89960-057-8 ISBN 5-89960-059-4