Konstantīns Pēkšēns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Konstantīns Pēkšēns
Pekstens.jpg
Dzimis 1859. gada 8. martā
Mazsalacas pagasts, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1928. gada 23. jūnijā (69 gadu vecumā)
Badkisingene, Valsts karogs: VācijaVācija
Tautība Latvietis
Nozares arhitektūra
Mākslas virziens Eklektisms, jūgendstils, nacionālais romantisms
Slavenākie darbi vairāk nekā 250 projektētu Rīgas namu, Pēkšēna nams Alberta ielā 12
Atbalstītāji Jānis Frīdrihs Baumanis

Konstantīns Pēkšēns (dzimis 1859. gada 8. martā Mazsalacas pagastā, miris 1928. gada 23. jūnijā Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).

Rīgā pēc viņa projektiem uzceltas aptuveni 250 ēkas. Viņa vārdā nosaukta iela Vidzemes priekšpilsētā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1859. gadā Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā zemnieku ģimenē, 1869. gadā vecāki pārcēlušies uz dzīvi Rīgā.

Konstantīns Pēkšēns bija pirmais latviešu arhitekts, kas akadēmisko izglītību guva Rīgas Politehnikumā - viņš studēja inženierzinātnes (1878—1879), pēc tam arhitektūru (1880—1885). Konstantīns Pēkšēns bija viens no pirmajiem uzņemtajiem latviešu studentu korporācijas Selonija biedriem. Vēlāk viņš strādāja J. F. Baumaņa būvbirojā, bet no 1886. gada vadīja savu būvbiroju. 1895. gadā pēc viņa projekta uzcēla IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku ēku Jelgavā, ko uzskatīja par tā brīža lielāko koka konstrukciju pasaulē.

20. gadsimtā K. Pēkšēns sākumā nodibināja centrālapkures sistēmu montāžas firmu, kas ilgstoši bija lielākā Rīgā. Paralēli arhitekta darbam Konstantīns Pēkšēns darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, piedalījās vairāku latviešu laikrakstu izdošanā. Līdz Pirmajam pasaules karam K. Pēkšēna darbnīcā strādāja gandrīz visi jaunie latviešu arhitekti, kas vēlāk kļuva slaveni — Eižens Laube, Aleksandrs Vanags, Ernests Pole, Augusts Malvess u.c.

1918. gada 8. novembrī kopā ar Kārli Moricu Lejiņu, Paulu Lejiņu, Jāni Bisenieku, Andreju Krastkalnu, Eiženu Laubi, Alfrēdu Ģīmi un citiem iesaistījās Baltijas hercogistes Zemes komitejas sastāvā.[1]

Projektētās ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc K. Pēkšēna projektiem 19. un 20. gs. mijā celtnes veidotas tipiskās eklektisma formās:

  • Berga bazārs (1893),
  • Pavasara biedrības ēka (1888),
  • dzīvojamie nami Marijas ielā 9 (1899),
  • Brīvības ielā 108 (1899), 112 (1900), 128 (1902),
  • Kr. Barona ielā 7/9 (1899), 11 (1901).

20. gs. sākumā K. Pēkšēns strādāja galvenokārt racionālā jūgendstila (arī nacionālā romantisma) formās. Nozīmīgākie šā posma darbi:

Īres nams Alberta ielā 12 (1903).
  • dzīvojamie nami Tallinas ielā 23 (1901),
  • Alberta ielā 12 (1903),
  • Tērbatas ielā 33/35 (1906),
  • skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, visi kopā ar E. Laubi),
  • dzīvojamā ēka Meža ielā 4a (1901-1903)
  • nami Smilšu ielā 2 (1902),
  • Avotu ielā 1 (1904),
  • Tērbatas ielā 9/11 (1912),
  • Ģertrūdes ielā 46 (1908),
  • Vīlandes ielā 4, 10, 12, 14, 16 (1908—1910),
  • banku ēka Tērbatas ielā 14 (1909, kopā ar A. Mēdlingeru).

1903. gadā pēc gruntsgabala īpašnieka un sīktirgotāja Jāņa jeb Jannes Bildata lūguma Konstantīns Pēkšēns projektējis un cēlis sešu ēku kompleksu Liepājas ielā 9, savu roku kompleksa pārveidē un papildināšanā pielicis līdz pat 1928. gadam. Vēsturiski ēkā atradusies maizes ceptuve, gaļas sālītava, pārtikas preču tirgotava, veļas veltuve, kā arī zobārstniecība un brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība. Šobrīd ēku komplekss funkcionē galvenokārt kā dzīvojamā ēka, kā arī viesnīca - Hotel Janne.[2]

2009. gadā Alberta ielas namā 12 (kuras arhitekts bija K. Pēkšēns) atklāja Jūgendstila muzeju. Ēkā atrodas arī Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Paulis Lejiņš – pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, kāds viņš bija? Jānis Stradiņš, Zinātnes Vēstnesis 2013. gada 8. jūlijā
  2. «Ielas garumā. Liepājas iela Rīgā. 1.daļa». LTV raidījums "Ielas garumā". Laika kods 12:12 - 16:30. 25.03.2015. Skatīts: 11.02.2018.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]