Arvīds Anuzis
|
Arvīds Anuzis (dzimis 1925. gada 27. jūlijā, miris 2006. gada 21. decembrī) bija pedagogs, vēsturnieks un novadpētnieks.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1925. gada 27. jūlijā Ēdolē.[1] Pēc pamatskolas beigšanas mācības turpinājis Kazdangas lauksaimniecības skolā. 1943. gadā iesaistījies nacionālās pretestības kustībā. 1946. gadā viņš no skolas pēdējā kursa apcietināts un notiesāts uz 10 gadiem Sibīrijas nometnēs. 1956. gadā Anuzis atgriezies Latvijā un izvēlējies dzīvot Iecavā. 1957. gadā sācis strādāt Iecavas spirta rūpnīcas grāmatvedībā, 1962. gadā — Iecavas kopsaimniecībās par sporta un kultūras pasākumu organizatoru, bet 1967. gadā kļuvis par Iecavas vidusskolas darbmācības skolotāju. Kā eksterns beidzis Iecavas vidusskolu un 1969. gadā iestājies Daugavpils pedagoģiskā institūta Vēstures fakultātes neklātienes nodaļā. Pēc institūta absolvēšanas strādājis Iecavas ķimikāliju bāzē par pārvaldnieku. No 1978. gada līdz pensijas vecumam mācījis darbmācību Zālītes speciālajā internātskolā. Novadpētnieka vaļasprieku klāstā bijusi zolītes spēle[2], grāmatu kolekcionēšana. Novadpētnieka vēlēšanās bijusi izveidot Iecavas novada vēstures muzeju. A. Anuzis mūžībā aizgājis 2006. gada 21. decembrī un apglabāts Iecavas Sila kapos.[1]
Sabiedriskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1990. gadā Iecavas pilsētā un pagastā izveidojās divu sabiedrisko organizāciju — Nacionālo karavīru biedrības un «Daugavas Vanagi» nodaļas, abas izveidoja kopēju valdi. Par tās priekšsēdētāju ievēlēja Arvīdu Anuzi. Abas organizācijas vāca ziedojumus Iecavas luterāņu baznīcai un Iecavas Brīvības pieminekļa restaurācijai; 1995. gadā uzcelts piemineklis 2. robežsardzes pulka karavīriem, kuri 1944. gada rudenī cīnījās Iecavas pagasta «Grimu» māju apkaimē; 1996. gadā starp Zālītes un Garozas dzelzceļa staciju mežā atklāts piemineklis nacionālajiem partizāniem; 1998. gadā atklāts piemineklis Iecavas-Baldones ceļa malā 2. robežsardzes 1. bataljona kritušajiem karavīriem. Par sabiedrisko darbību A. Anuzis saņēmis vairākas atzinības zīmes, kā arī apbalvots kā Iecavas "Gada cilvēks".[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Lursoft. «News.lv: 100 novadnieki 15.09.2017 Iecavas Ziņas». news.lv (latviešu), 2017-12-08. Skatīts: 2017-12-08.
- ↑ «Iecavas Ziņas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 19.03.2022.
- ↑ «Skolotāji». www.iecavas-vsk.lv. Skatīts: 2017-12-08.[novecojusi saite]