Aslans Mashadovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aslans Mashadovs
Аслан Али кӏант Масхадан
Aslans Mashadovs
Personīgā informācija
Dzimis 1951. gada 21. septembrī
Šokaja, Kazahijas PSR, PSRS
(Karagandi apgabals, Karogs: Kazahstāna Kazahstāna)
Miris 2005. gada 8. martā (53 gadi)
Tolstojurta (Толстой-Юрт), Groznijas rajons, Čečenija, Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās karavīrs, politiķis
Paraksts Signature of Aslan Maskhadov.png

Aslans Mashadovs (čečenu: Аслан Али кӏант Масхадан, krievu: Аслан Алиевич Масхадов; dzimis 1951. gada 21. septembrī, miris 2005. gada 8. martā) bija starptautiski neatzītās no Krievijas neatkarīgās Ičkērijas karavīrs un politiķis. 3. Ičkērijas prezidents no 1997. gada janvāra līdz nāvei FDD specoperācijas rezultātā 2005. gada martā.

Dzimis izsūtījumā Kazahstānā, 1957. gadā ģimene atgriezās Čečenijā. Padomju armijas dienestā no 1969. gada. No 1981. gada dienēja Padomju armijā Ungārijas teritorijā, kur kļuva par pulka komandieri. No 1986. gada - Padomju armijas pulka komandieris Viļņā. Mashadova karaspēka daļa piedalījās padomju pusē 1991. gada janvāra notikumos Lietuvā, piesedzot OMON uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim.

1992. gadā atgriezās Čečenijā. Komandēja čečenu militāros spēkus Pirmajā Čečenijas karā (1994-1996), izcīnot de facto neatkarību no Krievijas. Pēc Džohara Dudajeva nāves Krievijas specidiestu operācijas rezultātā 1996. gada 17. oktobrī kļuva par valdības vadītāju, bet 1997. gada 27. janvārī tika ievēlēts par Ičkērijas prezidentu. Mashadovs tomēr nespēja konsolidēt varu savās rokās. 1999. gadā ar čečenu spēku uzbrukumu Dagestānas teritorijā sākās Otrais Čečenijas karš. Krievijas spēki, kuru pusē pārgāja daļa no kaujiniekiem, kas karoja pret Krieviju Pirmajā Čečenijas karā, līdz 2000. gada vasarai ieņēma lielākās apdzīvotās vietas, bet Mashadova vadītie separātisti turpināja partizānu karu.

2005. gada 8. martā Mashadovu nogalināja Krievijas specdienestu operācijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]