Astoņstarainie koraļļi
| Astoņstarainie koraļļi Octocorallia (Haeckel, 1866) | |
|---|---|
 Dziļūdens jūras vēdeklis (Iciligorgia schrammi) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) |
| Klase | Koraļļpolipi (Anthozoa) |
| Apakšklase | Astoņstarainie koraļļi (Octocorallia) |
| Sinonīmi | |
| Alcyonaria | |
| Iedalījums | |
| |
 Astoņstarainie koraļļi Vikikrātuvē | |
Astoņstarainie koraļļi (Octocorallia) ir koraļļpolipu klaes (Anthozoa) apakšklase, kas apvieno apmēram 3000 ūdenī dzīvojošas koloniālas koraļļu sugas. Tiem ir astoņi taustekļi un astoņas starpsienas iekšējā dobumā. Skelets sastāv no atsevišķiem dažādas formas elementiem — spīkulām. Tās atrodas mezoglejā. Dažkārt spīkulas saplūst kopā un veido dažādas formas vienlaidu skeletu. Astoņstarainie koraļļi dzīvo galvenokārt tropu un siltajās jūrās dažādos dziļumos. Daži no tiem ir ļoti iespaidīgi kā pēc formas, piemēram, jūras spalva (Pennatularia), tā arī pēc krāsas, piemēram, dižais korallis (Coralllum rubrum).
Sistemātikas izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Balstoties uz pēdējo gadu ģenētiskajiem pētījumiem, astoņstarainie koraļļi mūsdienu sistemātikā tiek iedalīti 3 kārtās,[1][2] kurām visām ir viens priekštecis. Vēl nesenā pagātnē vienas mīksto koraļļu kārtas vietā bija četras sekojošās kārtas: Alcyonacea, Gorgonacea, Stolonifera un Telestacea.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Astoņstarainajiem koraļļiem ir ļoti daudzveidīgas formas. Lai arī lielākā daļa šīs apakšklases koraļlļu sugu ir mīkstas, daudzām organisms stiprināts ar kaļķa vai ragveida materiālu.[3] Starp tiem ir kokveida formas ar cietu ass skeletu, piemēram, sarkanais jeb dižais korallis, kā arī masīvas formas ar cauruļveida skeletu, piemēram, ērģeļkorallis (Tubipora musica), kā arī pusmīkstas formas ar atsevišķu spīkulu skeletu, piemēram, ādainie koraļļi (Alcyonium). Visi astoņstarainie koraļļi ir koloniāli koraļļi. Katrs organisms sastāv no daudziem sīkiem polipiem, kas savstarpēji savienoti ar mīkstajiem mezogleja audiem, kurus savukārt nosedz vienota epiderma ar neskaitāmiem caurumiņiem jeb kanāliņu izejām. Kanāli savienoti ar polipu gastrovaskulāro dobumu, ļaujot ūdenim un barības vielām brīvi plūst cauri visai kolonijai.
Dižajam korallim kolonijas ārpuse izklāta ar mīkstu, spilgti sarkanu garozu, tā saukto cenosarku, kurā ir sniegbalti polipi. Garozas mezoglejā atrodas ļoti daudz spīkulu. Kolonijas iekšienē stiepjas nepārtraukta cilindriska kaļķa ass, kas arī ir sarkanā, retāk - sārtā krāsā. Šī ass veidojas, kopā saplūstot atsevišķām spīkulām, kas aizmetas jau kāpura stadijā. Katram atsevišķam ērģeļkoraļļu polipam apkārt veidojas skeleta caurule; šādas caurules savienojas kopā ar horizontāliem šķēršiem. Kolonijai augot, pakāpeniski veidojas jauni «stāvi» un kolonija iegūst saliktu daudzstāvu uzbūvi. Jūras spalvas kolonijai ir pamata ass, kuras augšdaļā ir sānzari. Uz pēdējiem atrodas atsevišķi polipi. Ar apakšgalu kolonija ir it kā iesprausta gruntī. Daudzas jūras spalvas veido raksturīgas dziļūdens faunas formas, piemēram, lielā, savdabīgā jūras umbelulla (Umbelulla), kas sasniedz 1 m augstumu, sastopama lielā dziļumā Ziemeļatlantijā un Polārajā baseinā.
Saimnieciskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daži astoņstarainie koraļļi ir rūpniecības objekti; no dižā koraļļa skeleta izgatavo dažādas rotas lietas — saktas, krelles u.c. Galvenais dižā koraļļa rūpniecības rajons ir Vidusjūra pie Itālijas, Dienvidfrancijas krastiem un citur.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Astoņstaraino koraļļu apakšklase (Octocorallia)[1]
- Jūras spalvu kārta (Pennatulacea)
- apakškārta Sessiliflorae
- apakškārta Subselliflorae
- Mīksto koraļļu kārta (Alcyonacea)
- Ērģeļstabuļu koraļļu apakškārta (Stolonifera)
- Gorgonāriju apakškārta (Holaxonia)
- Mīksto koraļļu apakškārta (Alcyoniina)
- apakškārta Calcaxonia
- apakškārta Protoalcyonaria
- apakškārta Scleraxonia
- Zilo koraļļu kārta (Helioporacea)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «The phylum Cnidaria: A review of phylogenetic patterns and diversity 300 years after Linnaeus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 23. martā.
- ↑ WoRMS taxon details: Octocorallia
- ↑ Barnes, Robert D. (1982). Invertebrate Zoology. Philadelphia, PA: Holt-Saunders International. pp. 164–169. ISBN 0-03-056747-5.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Astoņstarainie koraļļi.- ITIS: Octocorallia Haeckel, 1866
|