Asīrieši
|
| |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 2—5 miljoni | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Sīrija (200 000—877 000) Irāka (150 000—202 000) Turcija (25 000) Jordānija (30 000—150 000) Libāna (30 000) Irāna | |
| Valodas | |
| sīriešu valoda | |
| Reliģijas | |
| Austrumu kristietība | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| arābi, ebreji | |
Asīrieši (sīriešu: ܣܘܪܝܝܐ) ir tauta Tuvajos Austrumos, kuru izcelsme saistīta ar Asīriju, mūsdienu Irākas teritorijā. Senajos laikos asīrieši dzīvoja teritorijā no Nīlas upes līdz Mezopotāmijai.[1] Kopš islāma ekspansijas, bet īpaši kopš 20. gadsimta sākuma, asīrieši ir piedzīvojuši vajāšanas un diskrimināciju, tāpēc mūsdienās lielākā daļa tautas dzīvo emigrācijā dažādās pasaules valstīs. Asīrieši pieder Austrumu kristīgajai baznīcai.
Seno asīriešu karadarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valdnieka Salmanasara I (1273—1244 p. m. ē.) valdīšanas laikā asīrieši iekaroja Babiloniju un daudzas citas valstis, un beidzot apvienoja visu reģionu vienā impērijā. Asīriešiem bija milzīga armija, apgādāta ar bruņu aizsargātiem zirgiem, ātriem divriču kaujas ratiem un lielām mūru dragājamām ierīcēm. Asīrijas valsts attīstījās vairāku kareivīgu valdnieku — Ašurbanipala II, Sinaheriba un citu vadībā. Lielā bagātība un labie tirdzniecības sakari ļāva asīriešiem atjaunot tādas pilsētas kā Nimruda un Nīnive, ko izveidoja par galvaspilsētu, kā arī uzcelt pilsētu Horsabadu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 61. lpp.
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |