Atlantijas-Baltijas rase

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gaišas (blondas) matu krāsas izplatība Eiropas iedzīvotājiem (pēc Beals & Hoijer, 1965). 80%+ (dzeltenā krāsā), 50-79% (gaiši oranža), 20-49% (gaiši brūna), 1-19% (tumši brūna), mazāk par 1% (melna).

Atlantijas-Baltijas rase (krievu: Атланто-балтийская раса, Атланто-балтийский антропологический тип) bija padomju antropoloģijā lietots rasu teorijas jēdziens, kas pārklājās ar citviet lietoto "Ziemeļu rases" jēdzienu. Saskaņā ar šo teoriju Atlantijas-Baltijas rase ietilpa Eiropeīdās (Eirāzijas) rases ziemeļu zarā kopā ar Baltās jūras-Baltijas rasi. Pie Atlantijas-Baltijas rases tika pieskaitīti dažādu Ziemeļeiropas tautu iedzīvotāji teritorijā no Britu salām līdz Baltijai, tajā izšķīra Skandināvijas un Rietumbaltijas antropoloģiskos tipus.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šai rasei piederīgajiem cilvēkiem raksturīgs liels augums, gaiša matu un acu krāsa, mezocefāla vai dolihocefāla galvas forma, iegarena, samērā plata seja, stipri izvirzīts deguns ar taisnu profilu.

Tika uzskatīts, ka šī rase veidojusies no Ziemeļeiropas pirmiedzīvotājiem un neolīta laikmeta megalītu kultūras ciltīm, kas pēdējā Ledus laikmeta beigās no Pireneju pussalas gar Atlantijas okeāna piekrasti ieceļoja Eiropas ziemeļu daļā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]