Atliektā salvija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Atliektā salvija
Salvia reflexa Hornem.
Atliektā salvija
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaPanātru dzimta (Lamiaceae)
ĢintsSalvijas (Salvia)
SugaAtliektā salvija (Salvia reflexa)
Atliektā salvija Vikikrātuvē

Atliektā salvija (Salvia reflexa) ir lūpziežu jeb panātru dzimtas salviju ģints suga. Savvaļā tā ir sastopama Ziemeļamerikā un Centrālamerikā. Eiropā, tostarp Latvijā, ir uzskatāma par ļoti retu un ievazātu.[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atliektā salvija ir viengadīgs, 20-80 cm garš lakstaugs ar ļoti spēcīgu mētras smaržu, kura pazūd augam izžūstot. Auga stublājs ir stāvs, zarains un klāts ar ļoti īsiem matiņiem. Lapām ir īss kātiņš, tās pēc formas ir lancetiskas, 2-7 cm garas un 0,5-1,5 cm platas. Lapas plātnes pamats ir ķīļveidīgs, gals ir strups un mala - attāli sīkrantaina. Lapu virspuse ir kaila vai gandrīz kaila, bet apakšpuse - apmatota.

Ziedi ir izvietoti skrajos ķekaros stublāja un zaru galā. Kauss ir apmatots, 0,8-1,2 cm plats, tam ir labi saskatāms dzīslojums un kausam ir smaili zobiņi. Zieda vainags ir aptuveni 1-1,5 cm garš, tas ir gaišzils vai gaiši violets. Vainaga apakšlūpa ir gara, trīsdaivaina, vidējā daiva strupi ieapaļa. Augļi ir šķautņaini, dzeltenpelēki riekstiņi skaldauglī. Zied no jūlija līdz septembrim.

Šī ir vienīgā salviju suga Latvijā ar gaišziliem vai gaiši violetiem ziediem un aromātisku mētru smaržu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]