Atpūta (žurnāls)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Atpūta"
"Atpūta"
Veids Žurnāls
Redaktors H. Blankenšteins (1911), J. Siliņš (1912), Antons Benjamiņš, Emīlija Benjamiņa (1924—1940)
Valoda Latviešu
Valsts Latvija
Pirmais izdevums 1911. gada 1. maijs
Pēdējais izdevums 1941. gada 27. jūnijs

Atpūta (vecajā ortogrāfijā: Atpuhta) bija ilustrēts literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas nedēļas žurnāls latviešu valodā. Iznāca 1911.—1912. un 1924.—1941. gadā. Žurnālu izdeva laikraksta "Jaunākās Ziņas" redakcija.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Atpūtas" pirmais numurs iespiests 1911. gada 1. maijā, sākotnēji tas iznāca divas reizes mēnesī ar 7000 eksemplāru tirāžu kā ilustrēts literārs un zinātnisks žurnāls un maksāja 10 kapeikas.[2] Pirmais izdevējs bija Haims Blankenšteins, redaktors Antons Benjamiņš. Žurnāls "Atpūta" jau no pirmajiem numuriem bija bagātīgi piesātināts ar ilustrācijām. 1912. gada janvārī H. Blankenšteins un A. Benjamiņš atstāja žurnāla vadību, viņu vietā nāca J. Siliņš un Ā. Kūlbergs, bet žurnāls pēc trim numuriem 1912. gadā beidza iznākt.[3]

1924. gadā A. Benjamiņš, būdams laikraksta "Jaunākās Ziņas" redaktors, atsāka žurnāla izdošanu, kas kļuva par populārāko Latvijas nedēļas žurnālu. Tajā publicēja daudz krāsu fotogrāfiju, bija publikācijas par daudzveidīgām tēmām: izglītību, zinātnes un tehnikas sasniegumiem, par modi un mājsaimniecību, bija materiāls bērniem, atbilstoši "demokrātiskajai gaumei" ar turpinājumiem publicēja garstāstus un romānus.[1] Tā metiens izdošanas laikā pieauga no 6 tūkstošiem līdz vairāk nekā 70 tūkstošiem eksemplāru.

Pēc okupācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas okupācijas žurnāla 816. numurs 1940. gada 21. jūnijā iznāca ar titullapu Jāņu noformējumā, nākamajās lappusēs bija redzams jaunatklātais Dobeles atbrīvošanas piemineklis, attēli no Latgales Dziesmu svētkiem Daugavpilī, Anša Cīruļa glezna, kurā attēlots Jānis, blakus attēli no Vērmahta ieņemtās Parīzes. 817. numura 28. jūnijā pirmajā lapā bija attēloti siena pļāvēji, tālāk R. Tilberga gleznas "Lūdzēja meitene" reprodukcija un daži foto ar Višinski un demonstrantiem. R. Celma raksts "Kā īri cīnījās par savu neatkarību" ar beigu rindām "Es mirstu par savu dzimteni", iespējams atgādināja, ka 22. jūnijā bija apglabāts pašnāvību izdarījušais ģenerālis Ludvigs Bolšteins.

Pēc okupācijas pārejas perioda beigām un Latvijas aneksijas 823. numurs 9. augustā iznāca ar PSRS slaucējas attēlu no Aizbaikāla Staļina kohoza uz vāka. Vēlākajos numuros uzraksts "Atpūta" uz žurnāla vāka bija ar melniem burtiem, arī iepriekšējais, turklāt ar baltu svītru kā sēru karodziņam. Rakstu saturs strauji mainījās, uz vāka bija redzami pirmais un otrais Latvijas kompartijas sekretāri (J. Kalnbērziņš un Ž. Spure). Tas ir redzams arī saglabājušos žurnāla eksemplāros, tikai melnā krāsa līdz ar burtiem tikpat kā nav redzama. "Atpūtas" saturs kļuva aizvien padomiskāks, par kulmināciju varētu uzskatīt pēdējo, 1941. gadā iznākušo numuru ar J. Sudrabkalna Jāņu tēlojumu.[4] Žurnāla izdevēju Emīliju Benjamiņu 1941. gada 14. jūnijā deportēja uz Usoļlagu, kur viņa mira 1941. gada septembrī, "Atpūtas" izdošanu pārtrauca 1941. gada 27. jūnijā, neilgi pēc Vācijas karaspēka iebrukuma Latvijā.[2] Uz pēdējā 27. numura vāka bija attēlota smaidoša sieviete ar Jāņu vainagu galvā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]