Jānis Sudrabkalns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Sudrabkalns
Jānis Sudrabkalns
Personīgā informācija
Dzimis 1894. gada 17. maijā
Inčukalns, Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1975. gada 4. septembrī (81 gads)
Rīga, Karogs: Latvijas PSR Latvijas PSR
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rīga
Tautība latvietis
Literārā darbība
Pseidonīms Kirils Kamols, Oliveretto[1]
Nodarbošanās Dzejnieks, literatūrzinātnieks
Valoda latviešu valoda

Jānis Sudrabkalns (īstajā vārdā Arvīds Peine, no 1925. gada Arvīds Sudrabkalns; dzimis 1894. gada 17. maijā [v.s. 5. maijā] Inčukalnā, miris 1975. gada 4. septembrī Rīgā) bija latviešu dzejnieks, ieguvis Latvijas PSR Tautas dzejnieka goda nosaukumu (1947). Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis (1973).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Inčukalna kroga nomnieka (pēc izglītības skolotāja) Kārļa Peines un viņa sievas Annas (dzimušas Ozoliņas) ģimenē.[2] 1902. gadā ģimene pārcēlās uz Jaunpiebalgu. Pirmās zināšanas ieguvis mājās, mācījās Jaunpiebalgas Jāņa skolā (1903), Vecpiebalgas draudzes skolā (1904-1905) un Jaunpiebalgā (1906-1908), P. Šmithena un L. Bērziņa Dubultu privātģimnāzijā (1909-1911). Pēc tēva nāves Arvīds pārtrauca mācības ģimnāzijā, turpmākās zināšanas apgūdams pašmācības ceļā. No desmit gadu vecuma sacerēja dzejoļus, pirmais dzejolis "Mežā ziemu" ar pseidonīmu Teodors Pērle tika nodrukāts 1909. gadā. No 1913. gada ar nelieliem pārtraukumiem dzīvoja Rīgā.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Sudrabkalnu mobilizēja armijā. Pēc feldšeru kursu beigšanas Sudrabkalns kļuva par 302. Suražas kājnieku pulka feldšeri Polijas frontē. 1917. gada martā tika norīkots darbā laikrakstā "Brīvais strēlnieks" (vēlāk "Latvju strēlnieks"). 1918. gada sākumā neapmierinoša veselības stāvokļa dēļ Sudrabkalnu demobilizēja, viņš sāka strādāt laikrakstā "Līdums" par korektoru, te 1918. gada 4. maijā publicēts arī viņa pirmais humoristiskais dzejolis "Pavasara zaļais karogs" ar pseidonīmu Olivereto. Šajā laikā jaunais dzejnieks neprātīgi iemīlējās aktrisē Birutā Skujeniecē.[3] Latvijas SPR laikā 1919. gadā viņš strādāja laikrakstā "Cīņa" par tulkotāju. Pirmos panākumus guva ar dzejoļu krājums "Spārnotā Armāda" 1920. gadā. Viņš rakstīja arī feļetonus dzejā un prozā, parakstīdamies kā Olivereto, reizēm kā Florestans.[3] Darbojās laikrakstā "Latvijas Sargs" (1920), "Latvijas Vēstnesis" (1924-1925, lit. daļas vad.), "Hallo" (1927-1928), "Pēdējā brīdī" (1927-1930), "Dienas Lapa" (1933-1934), "Jaunākās ziņas" (1937-1940), publicēja daudz rakstu par latviešu, vācu, angļu, krievu, itāļu literatūru, teātri, mūziku. No 1925. gada viņš par galveno uzskatīja literāro darbību, 1927. gadā mainīja uzvārdu un turpmāk dokumentos bija Arvīds Sudrabkalns, savukārt darbus parakstīja kā Jānis Sudrabkalns.[3]

Otrā pasaules kara laikā Vācijas uzbrukuma dēļ 1941. gada jūnijā evakuējās uz PSRS, neilgu laiku uzkavējās Halturinā, Uržumā, Kstiņinā. No 1942. gada janvāra līdz 1944. gada septembrim dzīvoja Maskavā. 1944. gada rudenī Sudrabkalns atgriezās Latvijā. Pēckara gados veica daudzus sabiedriskus pienākumus - bija Latvijas PSR Miera aizstāvēšanas komitejas priekšsēdētāja biedrs (1951-1962), LKP CK loceklis (1963-1971), Rakstnieku savienības valdes loceklis (1941-1975) u.c.

Šajā laikā Sudrabkalns rakstīja galvenokārt par sabiedriski politiskiem un kultūras dzīves jautājumiem, atbalstīdams komunistiskās ideoloģiskās nostādnes. Pakļaušanās ideoloģiskai konjunktūrai traucēja Sudrabkalna dzejnieka talantam.[3] Dzīves noslēgumā viņu mocīja mazvērtības kompleksi un vajāšanas mānija, ārstējies pie psihiatra Maskavas Kremļa slimnīcā. 1975. gada 20. augustā viņš apprecējās ar Ernu Strautu, bet jau 4. septembrī Sudrabkalns slimnīcā nomira. 1975. gada 15. decembrī Augstākā tiesa anulēja Jāņa (Arvīda) Sudrabkalna un Ernas Strautas, dzimušas Hincenbergas, laulību, pie viena anulējot arī testamentu.[3]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāņa Sudrabkalna un Emīla Dārziņa muzejs «Jāņskola» Piebalgā

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Džentlmens ceriņu frakā" (faksimilizdevums). Losandželosa: Hofmanis (1985)
  • "Brāļu saimē". R.: Liesma (1984)
  • "Vēl viens pavasaris". R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1964)
  • "Brāļu saimē". R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1947)
  • "Ceļa maize". Maskava: Latvijas PSR grāmatu apgāds (1944)
  • "Cīruļi sauc cīņā". Maskava (1942)
  • "Spuldze vējā". R.: Valters un Rapa (1931)
  • "Spārnotā Armāda". 2. iespiedums. R.: Valters un Rapa (1926)
  • "Džentlmens ceriņu frakā". R.: Latvju kultūra (1924)
  • "Pārvērtības". R.: Valters un Rapa (1924)
  • "Viņpus laba un ļauna". Rīga (1922)
  • "Trubadūrs uz ēzeļa". R.: Vainags (1921)
  • "Spārnotā Armāda". R.: A. Gulbis (1920)

Proza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Divas noveles [Laivinieks. Ģenerāļa Dombrovska nāve] // Две новеллы [Лодочник. Смерть генерала Домбровского]. Tulk. R. Trofimovs. R.: Liesma (1971)
  • Bezdelīgas atgriežas. R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1951)
  • Viena bezdelīga lido. R.: Valters un Rapa (1937)
  • Trīs vilšanās. R.: Letas mazā bibliotēka (1927)

Dokumentālā proza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kā rīta un vakara zvaigzne...: Jāņa Sudrabkalna sarakste ar Birutu Skujenieci. R.: Daugava (2002)
  • Vēstules, 1-3. R.: Zinātne (1986 - 1989)

Pētījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Par mūziku. R.: Zinātne (1983)
  • Ar mūzām draugos. R.: Liesma (1974)
  • Par teātri. R.: Zinātne (1973)

Publicistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cīņa, darbs un slava. R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1963)
  • Karogi sasaucas. R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1950)

Kopoti raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kopoti raksti, 1-6. R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1958 - 1962)

Izlases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sapņu vāts. R.: Jumava (2003)
  • Klodijai. R.: Liesma (1984)
  • Trubadūrs uz ēzeļa. R.: Liesma (1984)
  • Sapņotājiem. R.: Liesma (1974)
  • Osis logā. R.: Liesma (1969)
  • Pavasara pārdomas. R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1964)
  • Izlase. R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1960)
  • Izlase. Dzejoļi un mazi tēlojumi. R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1954)
  • Dzejas izlase. R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1948)
  • Cīruļi ziemā. R.: Grāmatu zieds (1939)
  • Klodijai. R.: Zelta ābele (1939)

Atdzejojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pjērs Luiss. 16 Bilitis dziesmas. R., 1928.
  • Sudrabkalns atdzejojis Š.Bodlēra, J.V.Gētes, S. Jeseņina, F.Verfela u.c. autoru darbus.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kalniņa I. Jānis Sudrabkalns // Latviešu rakstnieku portreti: Laikmeta krustpunktos. R.: Zinātne (2001)
  • Ābola M. Jānis Sudrabkalns. R.: Liesma (1977)
  • Jāņa Sudrabkalna dzīves un darba vietas. R.: Liesma (1969)
  • Tautas dzejnieks Jānis Sudrabkalns: Dzīve un darbs attēlos. / Sast. A. Būmanis. R.: Latvijas Valsts izdevniecība (1964)
  • Трофимов Р. Путь и творчество Народного поэта ЛССР Яна Судрабклна. Rīga (1964)
  • Jānis Sudrabkalns: Bibliogrāfija. / Sast. M. Ābola. R.: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība (1964)
  • Trofimovs R. Jānis Sudrabkalns. R.: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība (1963)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gundega Repše. Bogene. Rīga : Dienas grāmata, 2016. 68, 69.
  2. Allažu luterāņu draudzes kristīto reģistrs. - 1894. gads - Nr.41.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Kāds patiesībā bija dzejnieks Jānis Sudrabkalns». jauns.lv.