Attīstības valstis (angļu: Developing countries) ir termins, ar ko apzīmē valstis, kuras ir ceļā uz augstāku ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni. Šīm valstīm bieži vien ir zems vai vidējs ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju, mazāk attīstīta rūpniecības bāze un zemāks dzīves līmenis nekā attīstītajās valstīs.
Dažas attīstības valstu iezīmes:
Ekonomika: Attīstības valstu ekonomika bieži ir atkarīga no lauksaimniecības un izejvielu eksporta. Rūpniecība un pakalpojumi var būt mazāk attīstīti salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm.
Ienākumu līmenis: attīstības valstīs ir zemāki ienākumi uz vienu iedzīvotāju. Liela daļa iedzīvotāju var dzīvot zem nabadzības sliekšņa.
Infrastruktūra: Šīm valstīm var būt raksturīga attīstītas infrastruktūras, piemēram, ceļu, enerģētikas tīklu, ūdens un kanalizācijas trūkums.
Izglītība un veselības aprūpe: kvalitatīvas izglītības un veselības aprūpes pieejamība bieži ir ierobežota. Lasītprasmes līmenis var būt zemāks un mirstības līmenis augstāks nekā attīstītajās valstīs.
Politiskā un sociālā stabilitāte: attīstības valstis var saskarties ar politiskās nestabilitātes, korupcijas un cilvēktiesību ierobežojumu problēmām.
Daudzās attīstības valstīs notiek strauja urbanizācija, jo iedzīvotāji migrē no lauku apvidiem uz pilsētām labāku ekonomisko iespēju meklējumos.
