Pāriet uz saturu

Augusto Sesars Sandino

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Augusto Sandino)
Augusto Sesars Sandino
Augusto César Sandino
Augusto Sesars Sandino
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 18. maijā
Valsts karogs: Nikaragva Nikinoomo, Masajas departaments, Nikaragva
Miris 1934. gada 21. februārī (38 gadi)
Valsts karogs: Nikaragva Managva, Managvas departaments, Nikaragva
Tautība Nikaragvietis
Nodarbošanās Partizānu karavadonis
Darbības gadi 1927. – 1934.
Paraksts

Augusto Sesars Sandino (spāņu: Augusto César Sandino, izrunā: /auˈɣusto ˈsesar sanˈdino/, dzimis 1895. gada 18. maijāAugusto Nikolass Kalderons Sandino (Augusto Nicolás Calderón Sandino), miris 1934. gada 21. februārī), plašāk pazīstams kā Augusto Sandino bija Nikaragvas partizānu kustības karavadonis, kas no 1927. līdz 1934. gadam cīnījās pret Amerikas Savienoto Valstu īstenoto okupāciju.

ASV flote atradās Nikaragvā kopš 1912. gada. 1933. gadā Sandino noslēdza miera līgumu ar valdību, flote tika izvesta. ASV izveidoja Nikaragvas Nacionālo gvardi, militāro policiju, kuras mērķis bija nodrošināt ASV intereses Nikaragvā. Par tās vadītāju iecēla ASV valdībai uzticamo Anastasio Somosu Garsiju. 1934. gada 21. februārī pēc vakariņām ar prezidentu Huanu Bautistu Sakasu Nacionālās gvardes karavīri pēc Somosas pavēles arestēja Sandino un divus viņa ģenerāļus, aizveda uz lidlauku un nogalināja. Sandino apglabāšanas vieta nav zināma. 1936. gadā Somosa kļuva par prezidentu un viņa ģimene, apspiežot pretiniekus ar Nacinonālo gvardi, valdīja līdz 1979. gadam, kad Sandino vārdā nosauktā partizānu kustība Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte (Frente Sandinista de Liberación Nacional) gāza diktatūru.[1][2]

2010. gadā Nikaragvas parlaments Sandino vienbalsīgi pasludināja par nacionālo varoni.[3]

  1. «History of Nicaragua». nicaragua-guide.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 28. maijā.
  2. «Nicaragua». spartacus-educational.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. maijā. Skatīts: 2016. gada 28. maijā.
  3. «Nourishing Family Roots to Help a Campaign Bloom». NYtimes.com. Skatīts: 2016. gada 28. maijā.