Anastasio Somosa Garsija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Anastasio Somosa Garsija
Anastasio Somoza García
Somoza 1952 (centrée).jpg
Anastasio Somosa Garsija 1952. gadā
Nikaragvas prezidents
Amatā
1937. gada 1. janvārī — 1947. gada 1. maijā
Priekštecis Karloss Alberto Breness
Pēctecis Leonardo Argveljo Barreto
Amatā
1950. gada 21. maijā — 1956. gada 29. septembrī
Priekštecis Manuels Fernando Surita
Pēctecis Luiss Somosa Devajle

Dzimšanas dati 1896. gada 1. februārī
Valsts karogs: Nikaragva Sanmarkosa, Karaso departaments, Nikaragva
Miršanas dati 1956. gada 29. septembrī
Valsts karogs: Panama Panamas kanāla zona, Panama
Tautība Nikaragvietis
Politiskā partija Nacionālistu liberālā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Salvadora Devajle Sakasa
(1919—viņa nāvei)
Bērni Liliana Somosa Devajle
Luiss Somosa Devajle
Anastasio Somosa Devajle
Reliģija Katolicisms

Anastasio "Tačo" Somosa Garsija (spāņu: Anastasio "Tacho" Somoza García) bija Nikaragvas prezidents no 1937. gada 1. janvāra līdz 1947. gada 1. maijam un no 1950. gada 21. maija līdz 1956. gada 29. septembrim, bet praktiski bija valsts diktators no 1936. gada līdz viņa noslepkavošanai 1956. gadā.

Kad 1933. gadā Amerikas Savienotās Valstis pameta Nikaragvu un pārtrauca savu okupāciju, tās savu interešu aizstāvēšanai izveidoja Nacionālo gvardi un par tās vadītāju iecēla Somosu. 1934. gadā Somosas Nacionālā gvarde nogalināja Augusto Sandino, partizānu kustības vadītāju, kurš bija cīnījies pret ASV okupāciju. Pēc tam tā, iebiedējot pašreizējo valdību, panāca, ka pašreizējais prezidents atkāpjas, un Somosa tā paša gada vēlēšanās uzvarēja. Lai noturētos pie varas, Somosa izmantoja Nacionālo gvardi: represēja politiskos oponentus, apspieda protestus, iecēla sev tuvos cilvēkus un ģimenes locekļus augstos amatos.

Pēc Somosas noslepkavošanas Panamā 1956. gadā par prezidentu kļuva viņa dēls Luiss Somosa Devajle. Arī viņa otrs dēls Anastasio Somosa Devajle 1967. gadā kļuva par Nikaragvas prezidentu. Amerikāņiem draudzīgā Somosu dinastija beidza valdīt Nikaragvā 1979. gadā, kad notika Nikaragvas revolūcija un pie varas nāca Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte.[1]

ASV prezidents Franklins Rūzvelts, runādams par ASV atbalstu Somosam, esot par diktatoru teicis: "Viņš varbūt ir kuces dēls, bet viņš ir mūsu kuces dēls."[2][3]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «History of Nicaragua». Nicaragua-Guide.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-10. Skatīts: 2016-05-25.
  2. «In the shadow of the caudillos». The Economist. Skatīts: 2016. gada 17. augustā. Anastasio Somoza senior, of whom Franklin Roosevelt reputedly said that “he may be a son of bitch, but he's our son of a bitch”
  3. «“He may be a son of a bitch, but he's our son of a bitch.”». Asian Pacific Post. Skatīts: 2016. gada 17. augustā. Franklin D. Roosevelt justified them by the celebrated explanation in favour of an America stooge: he may be a son of a bitch, but he’s our son of a bitch. This (..) was in reference to Nicaragua’s Anastasio Somoza Garcia.