Augusts Bērce

Vikipēdijas lapa
Augusts Bērce
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 1. aprīlī
Bramberģes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1921. gada 11. jūnijā (31 gads)
Rīga, Latvija
Tautība latvietis

Augusts Bērce, pseidonīms Arājs (1890–1921), bija latviešu marksists, profesionāls revolucionārs un rakstnieks, LSPR sociālās apgādes komisārs (1919).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1890. gada 1. aprīlī Bramberģes pagastā kalpu ģimenē. Mācījās Svētes pagastskolā, pēc tam sāka strādāt par mācekli Jelgavas Krāmera atslēgu fabrikā. 1905. gada revolūcijas laikā iestājās LSDSP (1905) un darbojās partijas Jelgavas organizācijas propagandistu kolēģijā (1905-1907). 1908. gadā viņu apcietināja, cietumnieku žurnālā viņš publicēja savus pirmos dzejoļus. Pēc atbrīvošanas Bērce emigrēja uz Lielbritāniju, kur strādāja dažādus gadījuma darbus. 1911. gadā atgriezās Latvijā, strādāja Felzera mašīnfabrikā, bija Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Rīgas organizācijas loceklis. 1912. gadā pārcēlās uz Baku, kur tika apcietināts, notiesāts un izsūtīts trimdā (1913-1916).

1917. gadā atgriezās Rīgā, kā propagandists darbojās LSD Rīgas organizācijā un tika ievēlēts par Rīgas pilsētas domnieku no LSD saraksta. Pēc tam, kad 1918. gada sākumā visu Latviju okupēja Vācijas karaspēks, Bērci apcietināja un ieslodzīja Krimūnu koncentrācijas nometnē.

1919. gadā Augusts Bērce bija laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors, LSPR valdības sociālās apgādes komisārs, evakuējās uz Krieviju. 1920. gada aprīlī atgriezās Rīgā, bija nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas CK loceklis, laikraksta "Cīņa" redaktors, piedalījās izdevniecības "Daile un Darbs" organizēšanā.

1921. gada 13. maijā viņu apcietināja un ar Latvijas lauka karatiesas lēmumu piesprieda nāves sodu, kas izpildīts 1921. gada 11. jūnijā Rīgā.[1]

Pirms nāves viņš uzrakstīja savu pēdējo stāstu "Menusa nāve". Augusta Bērces dēls bija rakstnieks Vizbulis Bērce (1916-1971).

Darbu izlases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Stāsti. Dzejas.", Maskava: Prometejs, 1936. - 260 lpp.
  • "Stāsti un dzejas", Rīga: LVI, 1951. - 295 lpp. (Saturs: Slepenā tipogrāfija, Mātes meita, Vientulis, Filozofs, Vecenīte, kas gaida savu dēlu, Asprātīgā, Lūgšana, Aizliegtā cilvēka līdzjutēji, Menusa nāve, Māte, Maizes gabals, Ceļš uz laimi, Turies pret rītiem, Pirmais maijs)
  • "Ro-bo-ba!" Rīga: Liesma, 1970. - 140 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]