Augusts Vite
Izskats
Augusts Vite | |
---|---|
Dzimis |
1876. gada 23. janvārī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) |
Miris |
1969. gada 19. novembrī (93 gadu vecumā) Bādenbādene, Vācija |
Tautība | vācbaltietis |
Nozares | arhitektūra |
Mācījies | Rīgas Politehniskajā institūtā |
Mākslas virziens | jūgendstils, neoklasicisms |
Augusts Vite (August Witte, dzimis 1876. gadā Rīgā, miris 1969. gadā Bādenbādenē) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākus namus Rīgā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1876. gada 23. janvārī Rīgā.
1896. - 1902.g.g. viņš studēja Rīgas Politehniskajā augstskolā, kur ieguva arhitekta izglītību. Strādāja par Vilhelma Bokslafa palīgu[1].
1904.gadā sāka strādāt patstāvīgi savā birojā[1].
Miris 1969. gada 19. novembrī Bādenbādenē, Vācijā.
Pazīstamākās Vites projektētās ēkas Rīgā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgas Hipotēku biedrības ēka Krišjāņa Valdemāra (tolaik Nikolaja) ielā 3 (1912—1914) neoklasicisma stilā, tagad Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ēka
- Savicka nams Antonijas ielā 13, agrākā Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas ēka[2]
- Dzīvojamais nams Brīvības ielā 105 (1904)
- Vīna glabātuve un mazumtirdzniecības veikals Matīsa ielā 21 (1904)
Arhitekts piedalījies arī vairāku dzīvojamo privātmāju projektēšanā Mežaparka apbūvē.
- Privātmāja Lībekas ielā 3 (1908)
- Privātmāja Hamburgas ielā 21 (1908)
- Privātmāja Gdaņskas ielā 1 (1908)
-
Rīgas Hipotēku biedrības ēka, tagad Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ēka
-
Antonijas iela 13
-
Brīvības (tolaik Aleksandra) iela 105
-
Savrupmāja Hamburgas ielā 21.
-
Savrupmāja Gdaņskas ielā 1.
-
Vīna tirgotava un noliktava Matīsa ielā 21.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Янис Крастыньш. Стиль модерн в архитектуре Риги (Монография-справочник izd.). Москва : Стройиздат, редакция литературы по градостроительству и архитектуре, 1987. 252. lpp.
- ↑ wikimapia.org
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |