Pāriet uz saturu

Austrijas–Sardīnijas karš

Vikipēdijas lapa
Austrijas–Sardīnijas karš
Daļa no Risordžimento un Francijas-Habsburgu sāncensības

Napoleons III Solferino kaujas laikā, Žana-Luija-Ernesta Meisonjē glezna, 1863. gads
Datums1859. gada 26. aprīlis—12. jūlijs
Vieta
Iznākums Franču-Itāļu uzvara
Villafrankas pamiers (1859. gada 12.jūlijā)
Teritoriālās
izmaiņas
Sardīnija anektēja Lombardiju no Austrijas.
Sardīnija okupēja un vēlāk anektēja Habsburgu pārvaldītās Toskānu, Modēnu un Parmas hercogisti.
Francija ieguva Savoju un Nicu no Sardīnijas.
Karotāji
Valsts karogs: Francija Francijas Otrā impērija
Sardīnijas karaliste
Valsts karogs: Austrijas impērija Austrijas impērija
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Francija Napoleons III
Valsts karogs: Francija Patriss de Makmahons
Viktors Emanuels II
Džuzepe Garibaldi
Alfonso La Marmora
Valsts karogs: Austrijas impērija Francis Jozefs I Hābsburgs
Valsts karogs: Austrijas impērija Ferencs Gulaji
Valsts karogs: Austrijas impērija Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)
Valsts karogs: Austrijas impērija Ludvigs fon Benedeks
Spēks
Valsts karogs: Francija: 128 000
312 lielgabali
Sardīnijas karaliste: 56 000
90 lielgabali[1]
Valsts karogs: Austrijas impērija: 198 000
824 lielgabali
Zaudējumi
Valsts karogs: Francija: 5498 nogalināti vai miruši no ievainojumiem
1128 pazuduši
17 054 ievainoti
2040 ar slimībām saistītas nāves
Kopā:
25 720 upuri
: 1533 nogalināti
3572 ievainoti
1268 pazuduši[2]
Kopā:
nav datu
Valsts karogs: Austrijas impērija: 12 568 nogalināti vai miruši no ievainojumiem[2]
Kopā:
nav datu
Itālijas Karalistes izveidošanās pēc Austrijas–Sardīnijas kara (1861).

Austrijas–Sardīnijas karš, saukts arī par Otro Itālijas neatkarības karu, bija viens no trim Itālijas neatkarības kariem, kas 1859. gadā notika starp Austrijas Impērijas karaspēku un apvienoto Sardīnijas Karalistes un Francijas impērijas karaspēku.

1859. gada 12. jūlijā karojošās puses noslēdza pamieru, kurā Austrijas Impērija atteicās no Lombardijas, bet saglabāja Venēciju. Sardīnijas karaliste 1861. gadā pārtapa par Itālijas Karalisti.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Micheal Clodfelter. "Warfare and Armed Conflicts: A Statistical Reference to Casualty and Other Figures, 1500–2000", 4th Edition. 2017. Page 181.
  2. 2,0 2,1 Clodfelter, p. 181