Francis Jozefs I Hābsburgs
Francis Jozefs I Franz Joseph I. |
|
---|---|
![]() |
|
Austrijas imperators | |
1848. gada 2. decembris — 1916. gada 21. novembris | |
Priekštecis | Ferdinands I |
Pēctecis | Kārlis I Hābsburgs |
Dzimis | 1830. gada 18. augustā Šēnbrunnas pils, Vīne, Austrijas impērija (tagad ![]() |
Miris | 1916. gada 21. novembrī (86 gadu vecumā) Šēnbrunnas pils, Vīne, Austroungārija (tagad ![]() |
Apglabāts | Imperatoru kapenes (Kapuzinergruft), Vīne, ![]() |
Dzīvesbiedre | Bavārijas Elizabete (Elisabeth), saukta Sisī, Vitelbahu dinastija |
Bērni | Austrijas Sofija, Austrijas Gīzela, Rūdolfs Hābsburgs, Austrijas Marija Valērija |
Dinastija | Hābsburgi |
Tēvs | Erchercogs Francis Kārlis Hābsburgs (Franz Karl) |
Māte | Bavārijas Sofija Friderīke (Sophie Friederike), Vitelbahu dinastija |
Reliģija | kristietība |
Paraksts | ![]() |
Francis Jozefs I (vācu: Franz Joseph I., ungāru: Ferenc József; dzimis 1830. gada 18. augustā, miris 1916. gada 21. novembrī) bija Hābsburgu dinastijas Austroungārijas valdnieks, Austrijas imperators un Ungārijas karalis.
1848. gada revolūcijas radītās nestabilitātes dēļ impērijas valdošās aprindas izlēma, ka par valdnieku jākļūst jaunajam princim Francim Jozefam. 1848. gada 2. decembrī viņa tēvocis Ferdinands I atteicās no troņa. No troņa atteicās arī Franča Jozefa tēvs Francis Kārlis, kurš bija nākamais mantošanas kārtībā, un jaunais Francis Jozefs kļuva par Austrijas imperatoru. Impērijas armijai izdevās sakaut itāļus un ungārus, kuri radīja vislielākos draudus.
1850. gados Austrija cieta vairākas neveiksmes ārpolitikā — Krimas karu un attiecību saraušanu ar Krieviju, Austriešu-sardīniešu karu.
Arī 1860. gados valsts ārpolitikai bija mainīgas sekmes: meksikāņi ar nāvi sodīja imperatora brāli Maksimiliānu, kuru Napoleons III bija pierunājis kļūt par Meksikas imperatoru. 1866. gadā Prūsija sakāva austriešus. Viens no šīs sakāves rezultātiem bija atkārtota ungāru sacelšanās, kas noveda pie Austroungārijas impērijas izveidošanas, kurā Austrijas vācieši un ungāri bija valdošās tautas, bet citas, pārsvarā slāvu tautas, turpināja būt pakļautas.
1914. gadā tika nogalināts impērijas troņmantnieks Francis Ferdinands, sākās Pirmais pasaules karš. Francis Jozefs mira 1916. gadā, un tikai divus gadus vēlāk kara neveiksmju un pakļauto tautu neatkarības centienu dēļ viņa impērija beidza pastāvēt.
![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francis Jozefs I |
|