Kārlis II Hābsburgs

Kārlis II
Iekšējās Austrurgijas erchercogs
Valdīšana	1564. gada 25 jūlijā – 1590. gada 10. jūlijā
Priekštecis	Ferdinands I
Pēctecis	Ferdinands III
Dzimis	1540. gada 3. jūnijā Vīne, Austrija
Miris	1590. gada 10. jūlijā (50 gadu vecumā) Grāca, Austrija
Apglabāts	Zēkava, Austrija
Dzīvesbiedre	Bavārijas Marija Anna
Bērni	Anna, Polijas karaliene Marija Kristīna, Transilvānijas princese Erchercoge Katrīna Renāte Ferdinands II, Svētās Romas imperators Erchercogiene Gregorija Maksimiliāna Erchercogiene Eleanora Erchercogiene Maksimiliāns Ernests Margarita, Spānijas karaliene Leopolds V, Turpmākās Austrijas Erchercogs Konstance, Polijas karaliene Marija Madalēna, Toskānas Lielā hercogiene Kārlis, Vroclavas bīskaps
Dinastija	Hābsburgi
Tēvs	Ferdinands I, Svētās Romas imperators
Māte	Bohēmijas un Ungārijas Anna
Reliģija	Katoļticība

Austrijas Kārlis II Francis (vācu: Karl II. Franz von Innerösterreich, dzimis 1540. gada 3. jūnijā, miris 1590. gada 10. jūlijā) bija Hābsburgu dinastijas Austrijas erchercogs un Iekšējās Austrijas valdnieks (Štīrija, Karniola un Karintija) no 1564. gada.

Dzīvesgājums

Dzimis Vīnē. Svētās Romas imperatora Ferdinanda I un Bohēmijas un Ungārijas Annas (kura savukārt bija Vladislava II un Fuā Annas meita) dēls. Vairākkārt notika sarunas par laulību starp Kārli un Anglijas karalieni Elizabeti I. Hābsburgu puse velējās, lai Elizabete apsolītu ierosinātajā laulības līgumā Kārlim, gadījumā, ja viņa nomirtu bez pēcnācējiem, ka viņš būtu nākamais Anglijas troņmantnieks. Sarunas beidzās bez rezultāta, par galveno šķērsli laulībām kļūstot reliģijai un karalienes raksturam. 1563. gadā Kārlim bija sarunas par laulību arī ar Mariju I Stjuarti. Marija tomēr nepiekrita, kā arī viņa vecākais brālis Maksimiliāns.

Atšķirībā no brāļa Maksimiliāna II, Kārlis bija dievbijīgs katolis un atbalstīja kontrreformāciju, aicinot jezuītus savā teritorijā.

Kārli atceras arī kā mākslas un zinātnes labdari. Komponists Orlando di Lasso un mūzikas teorētiķis Lodoviko Zakoni kļuva par Kārļa protežē.

1573. gadā dibināja Akademisches Gymnasium Grācā, kas joprojām ir vecākā vidusskola Štīrijā. 1580. gadā dibināja Andalūzijas zirgaudzētavu Lipicā, Slovēnijā, tādējādi vadot galveno lomu Lipizānas šķirnes radīšanā. 1585. gadā Kārlis dibināja Grācas Universitāti, ko nosauca par Kārļa Franča Universitāti (Karl-Franzens-Universität).

Kārlis nomira Grācā 1590. gadā.

Kārļa mauzolejs Zēkavas abatijā, kur ir apglabāti citi arī Hābsburgu dzimtas pārstāvji, ir vissvarīgākā agrā baroka perioda ēka dienvidaustrumu Alpos. To iesāka būvēt Alesandro de Verda un pabeidza Sebastiano Karlone 1612. gadā.

Laulība un bērni

Vīnē 1571. gada 26. augustā Kārlis apprecējās ar savu māsasmeitu Bavārijas Mariju Annu. Viņiem bija piecpadsmit bērni:

• Ferdinands (dz. Jūdenburgā 1572. gada 15. jūlijā — m. Jūdenburgā 1572. gada 3. augustā).
• Anna (dz. Grācā 1573. gada 16. augustā — m. Varšavā 1598. gada 10. februārī), precējās ar Sigismundu III Vāsu, Polijas karali, Lietuvas lielhercogu un Zviedrijas karali.
• Marija Kristīne (dz. Grācā 1574. gada 10. novembrī — m. Tiroles zālē 1621. gada 6. aprīlī), precējās ar Sigismundu Batoriju 1595. gada 6. augustā, Transilvānijas hercogu; viņi šķīrās 1599. gadā.
• Katrīna Renāte (dz. Grācā 1576. gada 4. janvārī — m. Grācā 1599. gada 29. jūnijā).
• Elizabete (dz. Grācā 1577. gada 13. martā — m. Grācā 1586. gada 29. janvārī).
• Ferdinands (dz. Grācā 1578. gada 9. jūlijā — m. Vīnē 1637. gada 15 . februārī), Svētās Romas imperators, kronēts kā Ferdinands II 1619. gadā.
• Kārlis (dz. Grācā 1578. gada 9. jūlijā — m. Grācā 1580. gada 17. maijā).
• Gregorija Maksimiliāna (dz. Grācā 1581. gada 22. martā — m. Grācā 1597. gada 20. septembrī).
• Eleonora (dz. Grācā 1582. gada 25. septembrī — m. Tiroles zālē 1620. gada 28. janvārī).
• Maksimiliāns Ernests (dz. Grācā 1583. gada 17. novembrī — m. Grācā 1616. gada 18. februārī).
• Margarita (dz. Grācā 1584. gada 25. decembrī — m. Eleskorjalā 1611. gada 3. oktobrī), precējās 1599. gada 18 . aprīlī ar Felipu III, Spānijas karali.
• Leopolds (dz. Grācā 1586. gada 9. oktobrī — m. Švācā 1632. gada 13. septembrī), Austrijas erchercogs un Tiroles grāfs.
• Konstance (dz. Grācā 1588. gada 24. decembrī — m. Varšavā 1631. gada 10. jūlijā), precējās 1605. gada 11. decembrī ar Sigismundu III Vāsu, Polijas karali, Lietuvas lielhercogu un Zviedrijas karali (precēja vecākās māsas Annas atraitni).
• Marija Magdalēna (dz. Grācā 1589. gada 7. oktobrī — m. Padujā 1631. gada 31. oktobrī), precējās 1608. gada 19. oktobrī ar Kozimo II Mediči, Toskānas lielhercogu.
• Kārlis Posthūmais (dz. Grācā 1590. gada 7. augustā — m. Madridē 1624. gada 28. decembrī), Vroclavas un Briksenas bīskaps (1608—1624), Vācu ordeņa lielmestrs (1618—1624).

Atsauces

• Doran, Susan (1996). Monarchy and Matrimony: The Courtships of Elizabeth I. Routledge.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis II Hābsburgs.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)