Kārlis II Hābsburgs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis II
Anonym Erzherzog Karl II.jpg
Iekšējās Austrurgijas erchercogs
Valdīšana 1564.gada 25 jūlijā – 1590.gada 10.jūlijā
Priekštecis Ferdinands I
Pēctecis Ferdinands III
Dzimis 1540.gada 3.jūnijā
Vīne, Austrija
Miris 1590. gada 10. jūlijā (50 gadu vecumā)
Grāca, Austrija
Apglabāts Zēkava, Austrija
Dzīvesbiedre Bavārijas Marija Anna
Bērni
Dinastija Hābsburgi
Tēvs Ferdinands I, Svētās Romas imperators
Māte Bohēmijas un Ungārijas Anna
Reliģija Katolicisms

Austrijas Kārlis II Francis (vācu: Karl II. Franz von Innerösterreich, dzimis 1540. gada 3. jūnijā, miris 1590. gada 10. jūlijā) bija Hābsburgu dinastijas Austrijas erchercogs un Iekšējās Austrijas valdnieks (Štīrija, Karniola un Karintija) no 1564. gada.

Dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Vīnē. Svētās Romas imperatora Ferdinanda I un Bohēmijas un Ungārijas Annas (kura savukārt bija Vladislava II un Fuā Annas meita) dēls. Vairākkārt notika sarunas par laulību starp Kārli un Anglijas karalieni Elizabeti I. Hābsburgu puse velējās, lai Elizabete apsolītu ierosinātajā laulības līgumā Kārlim, gadījumā, ja viņa nomirtu bez pēcnācējiem, ka viņš būtu nākamais Anglijas troņmantnieks. Sarunas beidzās bez rezultāta, reliģija bija galvenais šķērslis laulībām, kā arī karalienes raksturs. 1563. gadā Kārlim bija sarunas par laulību arī ar Mariju I Stjuarti. Marija tomēr nepiekrita, kā arī viņa vecākais brālis Maksimiliāns.

Atšķirībā no brāļa Maksimiliāna II, Kārlis bija reliģisks katolis un atbalstīja kontrreformāciju, aicinot jezuītus savā teritorijā.

Kārli atceras arī kā mākslas un zinātnes labdari. It īpaši, komponists Orlando di Lasso bija viņa piekritējs, kā arī mūzikas teorētiķis Lodoviko Zakoni.

1573. gadā dibināja Akademisches Gymnasium Grācā, kas joprojām ir vecākā vidusskola Štīrijā. 1580. gadā dibināja Andalūzijas izcelsmes zirgu pārošanas fermu Lipicā, Slovēnijā, tādējādi vadot galveno lomu Lipizānas šķirnes radīšanā. 1585. gadā Kārlis dibināja Grācas universitāti, saukta Karl-Franzens-Universität.

Kārlis nomira Grācā 1590. gadā.

Kārļa mauzolejs Zēkavas abatijā, kur ir apglabāti citi arī Hābsburgu dzimtas pārstāvji, ir vissvarīgākā agrā baroka perioda ēka dienvidaustrumu Alpos. To iesāka būvēt Alesandro de Verda un pabeidza Sebastiano Karlone 1612. gadā.

Laulība un bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīnē 1571. gada 26. augustā Kārlis apprecējās ar savu māsasmeitu Bavārijas Mariju Annu. Viņiem bija piecpadsmit bērni:

  • Ferdinands (dz. Jūdenburgā 1572. gada 15. jūlijā - m. Jūdenburgā 1572. gada 3. augustā).
  • Anna (dz. Grācā 1573.gada 16.augustā - m. Varšavā 1598.gada 10.februārī), precējās ar Sigismundu III Vāsu, Polijas karali, Lietuvas lielhercogu un Zviedrijas karali.
  • Marija Kristīne (dz. Grācā 1574. gada 10. novembrī - m. Tiroles zālē 1621. gada 6. aprīlī), precējās ar Sigismundu Batoriju 1595. gada 6. augustā, Transilvānijas hercogu; viņi šķīrās 1599. gadā.
  • Katrīna Renāte (dz. Grācā 1576. gada 4. janvārī - m. Grācā 1599. gada 29. jūnijā).
  • Elizabete (dz. Grācā 1577. gada 13. martā - m. Grācā 1586. gada 29. janvārī).
  • Ferdinands (dz. Grācā 1578. gada 9. jūlijā - m. Vīnē 1637. gada 15 .februārī), Svētās Romas imperators, kronēts kā Ferdinands II 1619. gadā.
  • Kārlis (dz. Grācā 1578. gada 9. jūlijā - m. Grācā 1580. gada 17. maijā).
  • Gregorija Maksimiliāna (dz. Grācā 1581. gada 22. martā - m. Grācā 1597. gada 20. septembrī).
  • Eleonora (dz. Grācā 1582. gada 25. septembrī - m. Tiroles zālē 1620. gada 28. janvārī).
  • Maksimiliāns Ernests (dz. Grācā 1583. gada 17. novembrī - m. Grācā 1616. gada 18. februārī).
  • Margarita (dz. Grācā 1584. gada 25. decembrī - m. Eleskorjalā 1611. gada 3. oktobrī), precējās 1599. gada 18 .aprīlī ar Felipu III, Spānijas karali.
  • Leopolds (dz. Grācā 1586. gada 9. oktobrī - m. Švācā 1632. gada 13. septembrī), Austrijas erchercogs un Tiroles grāfs.
  • Konstance (dz. Grācā 1588. gada 24. decembrī - m. Varšavā 1631. gada 10. jūlijā), precējās 1605. gada 11. decembrī ar Sigismundu III Vāsu, Polijas karali, Lietuvas lielhercogu un Zviedrijas karali (precēja vecākās māsas Annas atraitni).
  • Marija Magdalēna (dz. Grācā 1589. gada 7. oktobrī - m. Padujā 1631. gada 31. oktobrī), precējās 1608. gada 19. oktobrī ar Kozimo II Mediči, Toskānas lielhercogu.
  • Kārlis Posthūmais (dz. Grācā 1590. gada 7. augustā - m. Madridē 1624. gada 28. decembrī), Vroclavas un Briksenas bīskaps (1608-1624), Vācu ordeņa lielmestrs (1618-1624).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Doran, Susan (1996). Monarchy and Matrimony: The Courtships of Elizabeth I. Routledge.