Austrijas erchercogs Kārlis
Austrijas erchercogs Kārlis Karl von Österreich-Teschen | |
---|---|
Tešenes hercogs | |
Amatā 1822. gads — 1847. gads | |
Priekštecis | Saksijas princis Alberts |
Pēctecis | Austrijas erchercogs Albrehts |
| |
Dzimšanas dati |
1771. gada 5. septembrī Florence, Toskānas lielhercogiste (mūsdienās Itālija) |
Miršanas dati |
1847. gada 30. aprīlī Vīne, Austrijas Impērija (mūsdienās Austrija) |
Apglabāts | Impēriskā kapliča, Vīne, Austrija |
Dinastija | Hābsburgu dinastija |
Tēvs | Leopolds II |
Māte | Spānijas Marija Luīze |
Dzīvesbiedrs(-e) | Nasavas-Veilburgas Henrieta |
Bērni |
Marija Terēzija Albrehts Kārlis Ferdinands Frīdrihs Rūdolfs Marija Karolīne Vilhelms Francis |
Reliģija | katolisms |
Austrijas erchercogs Kārlis, Tešenes hercogs (vācu: Karl von Österreich-Teschen; dzimis 1771. gada 5. septembrī, miris 1847. gada 30. aprīlī) bija Austrijas feldmaršals, viens no redzamākajiem Napoleona pretiniekiem. Imperatora Leopolda II dēls, Austrijas imperatora Franča II jaunākais brālis. Kaut arī slimoja ar epilepsiju, Kārlis bija viens no redzamākajiem austriešu karavadoņiem un spējīgs Napoleona pretinieks.
Dzimis Florencē, tomēr uzauga Vīnes galmā. Pirmās koalīcijas kara laikā 1793. un 1794. gadā cīnījās pret franču revolucionāriem Beļģijā un Ziemeļfrancijā. 1796. gadā kā austriešu karaspēka komandieris cīnījās pie Reinas, izcīnīdams vairākas uzvaras kaujās.
Veica Austrijas armijas reorganizāciju, lai piemērotos jaunajiem karadarbības principiem. Ceturtās koalīcijas kara laikā 1809. gada maijā sagādāja Napoleonam pirmo nopietno zaudējumu kaujas laukā, uzvarēdams to Aspernas-Eslingas kaujā. Kaujas iznākumu nostiprināt tomēr neizdevās un 1809. gada 5. un 6. jūlijā Napoleons smagi sakāva Kārļa komandētos austriešus Vagramas kaujā. Pēc šīs kaujas Kārlis vairs aktīvi nepiedalījās turpmākajā karadarbībā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrijas erchercogs Kārlis |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|