Austris Grasis
| Austris Grasis | |
|---|---|
| Dzimis |
1942. gada 1. jūnijā.svg){kind=small} Rudbāržu pagasts, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
Austris Grasis (dzimis 1942. gada 1. jūnijā) ir latviešu folklorists un valodnieks.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā Rudbāržu Oskara Kalpaka pamatskolas pārziņa Teodora Voldemāra Graša un viņa sievas Elzas, dzimušas Bolšteinas, ģimenē. Vecākā māsa Sarmīte un brālis Uldis Grasis. 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1949. līdz 1960. gadam mācījās Ingolštates latviešu skolā un dažādās vācu skolās. 1962. gadā pabeidza Minsteres latviešu ģimnāziju.
1962. gadā vienu semestri studēja mākslas vēsturi un arheoloģiju Minsteres Universitātē, 1963. gadā studēja folkloristikas, etnoloģijas un mākslas Minhenes Universitātē, tad 1964. gadā etnoloģiju, līdztekus arī ģermānistiku un vēsturi Upsālas Universitātē. No 1969. gada līdz 1972. gadam studēja baltu filoloģiju Stokholmas Universitātē, bija studentu korporācijas Lettgallia biedrs, vēlāk studentu korporācijas Fraternitas Academica goda filistrs.
1969. gadā strādāja par vācu valodas skolotāju Omolas (Åmål) ģimnāzijā Zviedrijā, 1970. gadā par latviešu valodas skolotāju Minsteres Latviešu ģimnāzijā. 1971./1972. mācību gadā par zviedru valodas, sabiedrisko zinību un reliģiju vēstures skolotāju zviedru vidusskolās Hudingē (Huddinge) Stokholmā un Skūgosā (Skogås). No 1972. līdz 2007. gadam bija baltu valodas lektors (pēdējos gadus virslektors) Bonnas Universitātes salīdzinošās valodniecības institūtā un tulks dažādu Latvijas delegāciju vizīšu laikā. No 1987. gada līdz 1995. gadam bija Latviešu Tautas Augstskolas ABRENE Francijā direktors. Kopš 2000. gada Grasis dzīvo "Ģendertos" uz Skaņākalna pie Mazsalacas.[2]
No 2008. līdz 2009. gadam bija konsultants ''A/S Preses nams'', no 2008. līdz 2011. gadam bija divu integrācijas ministru ārštata padomnieks latviešu diasporas jautājumos, kā arī Mazsalacas folkloras pulciņa "Rāmsalaca" vadītājs. 2009./2010. mācību gadā bija kultūras vēstures un zviedru valodas skolotājs Mazsalacas vidusskolā.
Ģimenes dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā sieva bija Lolita Kalniņa no Kanādas (1980. gadā izšķīrās). Otrā sieva ir LTV žurnāliste Ieva Freinberga.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiras virsnieks (2012);[3][4]
- Mazsalacas goda pilsonis (2019);[5]
- LR Ministru kabineta balva (2019);[6]
- Valsts prezidenta medaļa par mūža darbu latviešu valodas kopšanā, vēsturisko sakņu izpētē un latviskās identitātes stiprināšanā (2022)[1][7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Latviesi.com Diasporas medijs». www.latviesi.com (angļu). Skatīts: 2023-05-05.
- ↑ Ar taisnu muguru un paceltu galvu. Valodniekam, folkloristam un globālajam latvietim Austrim Grasim – 80 lsm.lv 2022. gada 4. jūnijā
- ↑ «VIDEO: Svinīgā valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā | Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-05.
- ↑ «Valsts apbalvojumu pasniegšanas svinīgā ceremonija 18. novembrī | Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-05.
- ↑ «Latviesi.com Diasporas medijs». www.latviesi.com (angļu). Skatīts: 2023-05-05.
- ↑ «Latviesi.com Diasporas medijs». www.latviesi.com (angļu). Skatīts: 2023-05-05.
- ↑ «Valsts prezidents atzinīgi novērtē valodnieka un folklorista Austra Graša devumu Latvijas valstij | Valsts prezidenta kanceleja». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-05.