Mazsalacas vidusskola

Mazsalacas vidusskola
Mazsalacas vidusskolas ēka Parka 30, Mazsalacā, Valmieras novadā
Atrašanās vieta
Parka iela 30, Mazsalaca Latvija
Informācija
Skolas tips	vidusskola
Dibināta	1919. gadā
Direktors	Zaiga Ivana
Mājaslapa	http://mazsalacasvsk.lv/

Mazsalacas vidusskolā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas Valmieras novadā.

Mācību programmas

N.p.k	Mācību programma	Kods	Licences nr.	Licences datums	Licences derīguma termiņš
1	Pirmskolas izglītības programma	01011111	V-2820	31.08.2010.	Nenoteikts laiks
2	Pamatizglītības programma	21011111	V-5428	28.08.2012.	Nenoteikts laiks
3	Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma	21011111	V-1797	29.09.2010.	31.07.2017.
4	Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgas attīstības traucējumiem	21015611	V-5091	18.04.2012.	Nenoteikts laiks
5	Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem	21015811	V-2897	18.04.2012.	Nenoteikts laiks
6	Vispārējas vidējās izglītības vispārizglītojoša virziena programmas	31011011	V-5092	18.04.2012.	Nenoteikts laiks
7	Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienu programma	31013011	V-5093	18.04.2012.	Nenoteikts laiks

Mērķi

Mazsalacas vidusskolas mērķis ir pilnveidot izglītības procesu skolā, izvērtēt apkārtējo sociālo ekonomisko vidi, izglītojamo intereses un vajadzības.

Mazsalacas vidusskolas uzdevumi ir:

• Izvērtēt licencētās plāna izvirzītajām pamatizglītības programmas attīstību skolas attīstības plāna izvirzītajām prioritātēm un skolēnu vajadzībām.
• Turpināt mācību kabinetu aprīkošanu ar mūsdienīgiem mācību tehniskiem līdzekļiem.
• Pilnveidot izglītošanas procesu, mērķtiecīgi lietojot IKT.
• Pilnvērtīgāk izmantot e-klases piedāvātas iespējas operatīvas sadarbības nodrošināšanai starp pedagogiem, atbalsta personālu un vecākiem.

Audzināšanas darbā

Mērķis

• Pilnvērtīgāk izmantot e-klases piedāvātas iespējas operatīvas sadarbības nodrošināšanai starp pedagogiem, atbalsta personālu un vecākiem.

Uzdevumi

• Stiprināt izglītojamo patriotismu un valstisko identitāti radīt iespējas skolēnu pilsoniskajai līdzdalībai skolas un vietējās kopienas izglītības un kultūrvides veidošanā.

Sadarbība

Igaunijā – Tamsalu ģimnāzija.

Krievijā – Sanktpēterburgas 700. vidusskola.

Vēsture

Valtenberģu muiža

Mazsalacas jeb Valtenberģu muižas apbūve ar parku veidojusies gleznainajos Salacas upes krastos. Tās nosaukums ‘’Valtenberģe’’, domājams, cēlies no muižas īpašnieka Balcera Falkenberga, kurš šeit saimniekojis 16. gadsimta vidū. Zviedru karalis Gustavs II Ādolfs 1621. gadā īpašuma tiesības apstiprinājis viņa pēcnācējiem. 1680. gadā muiža bija zviedru feldmaršala Kristera Horna īpašums. Pēc zviedru veiktās muižu redukcijas Valtenberģe nonāca valsts īpašumā, bet 1724. gadā, pēc Ziemeļu kara, saskaņā ar Pētera I izdoto likumu par vācu muižnieku īpašumu tiesību atjaunošanu, to ieguva cara galma tiesas viceprezidents Vilhelms fon Felkerzāms. 19. gadsimta sākumā muiža nāca pūrā vienai no Felkerzāmu meitām, kad tā apprecējās ar majoru Fītinghofu. No šā laika Valtenberģē saimniekoja Fītinghofi.

Muižas apbūve kopumā atbilst 18. gadsimta otrajai un 19. gadsimta pirmajai pusei, bet dažas ēkas celtas arī 19. gadsimta otrajā pusē. Ansambļa kompozīcijas centrā atrodas pils, kas celta 1780. gadā pēc muižas tālaika īpašnieka, Krievijas sūtņa Saksijas kūrfirsta galmā Vilhelma fon Felkerzāma ierosinājuma. Tās projekta autors, domājams, ir Drēzdenes arhitekts Frīdrihs Krubzāciuss. Trīs stāvu simetriskā ēka ir segta ar stāvu mansarda tipa jumtu. Pie pagalma ieejas izveidots neliels slēgts lievenis, bet parka pusē atrodas veranda. Abām šīm piebūvēm bija terases otrā stāva līmenī. Pils lakoniskais un cēli izteiksmīgais veidols pauž agrīnā klasicisma idejas. Pils nodedzināta 1905. gadā, un no tās palika tikai mūri. Ēkas atjaunošanas darbus vadīja arhitekts Vilhelms Bokslafs, kurš, pilnībā saglabājot skaistās ēkas ārieni, nedaudz mainīja tikai ēkas iekštelpas un skursteņa galu formu. 1932. gadā muiža rekonstruēta, piemērojot skolas vajadzībām (darbi uzsākti jau 1929. gadā). Pēc Otrā pasaules kara skolnieki muižā atgriezās 1946. gadā. Jumta stāva izmantošanas projekts izstrādāts 1957. gadā.

Mazsalacas vidusskolas ēka no 1961. gada

Muiža joprojām tiek izmantota Mazsalacas vidusskolas vajadzībām, kaut arī 1976. gadā turpat netālu uzcelta jaunā skola.

Skolas pirmsākumi

Mazsalacas draudzes skola nodibināta 1685. gadā ka viena no vecākajām skolām Ziemeļvidzemē. Skola darbojusies ar pārtraukumiem, galvenokārt mācīja skolniekus lasīt un skaitīt pātarus un garīgās dziesmas. 19. gadsimta sākumā mācības pilnīgi pārtrauktas.

Draudzes skola savu darbību atjaunoja 1826. gadā. Ar 1871. gadu Mazsalacas tuvumā pretim pareizticīgo baznīcai sāk darboties pareiztcīgo draudzes skola. Ap 1890. gadu sāka darbību Marijas Ores vadītā privātā elementārskola, kuru 1900. gadā pārņem Ādams Rīsbergs, drīz tā kļūst par Krievijas valdības uzturētu proģimnāziju. 1919. gadā luterāņu draudzes skola tika pārkārtota par 2. pakāpes pamatskolu. 1933. gadā savu darbību izbeidz - skolnieki pārnāk mācīties uz Mazsalacas ģimnāziju.

Vidusskolas nodibināšana

Vidusskolas izveidošanai bija nepieciešami lieli līdzekļi, kurus sāka savākt 1917. gada 6. novembrī nodibināta skolu biedrība: Raganas skolas pārzinis A. Laurs, tirgotājs Arnolds Ore, Kalniņš, Rinmanis un Riekstiņš. Par Skolas biedrības vadītājiem tika izvirzīti Arnolds Ore un Gustavs Lielbārdis. Līdz nākamajai biedrības pilnsapulcei 1918. gada 3. augustā skolas fondam tika savākti 5312 rubļi un tika pieņemts lēmums atvert skolu 1918./1919. mācību gadā. Vidusskola darbojas pēc vācu okupācijas varas apstiprinātā mācību plāna ar 9 klasēm. Vienbalsīgi nolemj arī krievu valodai ierādīt attiecīgu stundu skaitu, kā neobligātam mācību priekšmetam. Skolas nauda tika apstiprināta no 1.-3. klasei 50 Ost rubļus gadā; no 4.-6. klasei 100 Ost rubļus gadā; no 7.-9. klasei 125 Ost rubļus gadā.

1918. gada 10. septembra sēdē par skolas direktoru tiek pieņemts Viklands ar algu 4000 marku gadā, brīvo dzīvokli ar apkuri un apgaismošanu, un skolotājas K. Medne, Pagelsene, Rikmane un R. Cukura, maksājot gadā 100 markas katrai. 1919.gadā skolas nauda tika paaugstināta līdz 2000 rubļiem gadā.

1918. gada rudenī skola uzsāka mācības agrākās valsts proģimnāzijas telpās (Rīsberga skolā), bet visus 300 skolniekus nevarēja tur novietot. Direktors Arnolds Treimanis, kurš 1919. gada rudenī sācis strādāt par direktoru, pirms tam strādājis Kauņas, Orlas un Smoļenskas ģimnāzijās. Beidzis Pēterburgas vēstures – filoloģijas institūtu. Viņš ierosināja Skolu biedrībai, lai tā pieprasītu valdību piešķirt skolas vajadzībām Valtenbergu muižas centru, kas notika 1924. gadā. Skolu biedrībai tika nodoti Valtenbergu muižas centrs ar nodegušo pili, saimniecības ēkām un parku. Pavisam skolas vajadzībām tika piešķirtas 37 pūrvietas aramzemes ar nosaukumu ”Priedaine”.

Skolas biedrība nespēja sagādāt līdzekļus, lai pili restaurēt un izbūvēt skolas vajadzībām, tāpēc direktors Treimanis ierosināja dāvināt šo īpašumu Izglītības ministrijai, lai saņemt līdzekļus no Rīgas. Būvdarbi iesākās 1929. gadā. Tos vadīja Izglītības ministrijas inženieri. Plānu pils atjaunošanai izstrādāja Rīgas pilsētas arhitekts Dreimanis, daudz neievērojot veco iedalījumu. Latvijas valdība pils atjaunošanai izdeva pāri par 200.000 latus. Pārcelšanās uz jaunajām telpām notika no 1932. gada 16. septembra līdz 1933. gada vasarai, kad klases izvietojās visos trīs skolas stāvos.

1932. gadā Saeimas budžeta komisijas nolēmusi maksu valsts ģimnāzijās paaugstināt no 100 latiem uz 120 latiem gadā.

Vidusskolas ēka

1975. g. 29. oktobrī mazsalacieši lika pamatakmeni skolas jaunajai ēkai. 1976. g. 1. septembrī skolēni sāka mācības jaunā ēkā.

Mazsalacas vidusskolas ēka no 1976. līdz 2002. gadam

2001. g. realizēts Pasaules bankas finansētais skolas siltināšanas projekts. Ārēji izmainās 1976. gadā celtā skolas ēka.

Mazsalacas vidusskolas ēka no 2002. gada

2013. gada septembrī Mazsalacas novada pašvaldība noslēdza KPFI (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta) projektu, ar kura palīdzību ir nosiltināta Mazsalacas vidusskolas sporta zāle, uzstādīti saules kolektori un visā skolā nomainītas apgaismojuma lampas. Pēc KPFI projekta ieviešanas ir uzlaboti Mazsalacas vidusskolas audzēkņu mācību apstākļi, iegūts siltumenerģijas ietaupījums un uzlabots ēkas ārējais izskats, kā arī palielināts tās kalpošanas laiks.

Skolas nosaukumu maiņa

Laika periods	Nosaukums
1919. - 1929. g.	Mazsalacas skolas biedrības vidusskola
1929. - 1934. g.	Mazsalacas skolas biedrības ģimnāzija
1924. g. septembria - 1940. g.	Mazsalacas valsts ģimnāzija
1940. g. jūlija - 1941. g. jūlijam	Mazsalacas valsts vidusskola
1941. g. oktobra - 1944. g. jūnijam	Mazsalacas valsts ģimnāzija
No 1944. g. oktobra	Mazsalacas vidusskola

Skolas vadītāji

N.p.k	Vārds, Uzvārds	Laiks
1	Jānis Viklands	1918. - 1919.g.
2	Aleksandrs Freibergs	1919.g.
3	Arnolds Treimanis	1919. - 1938.g.
4	Jānis Bērziņš	1938. - 1940,1941-1944.g.
5	Rūdolfs Dārziņš	1940. - 1941.g.
6	Jānis Eglītis	1944. - 1946.g.
7	Jānis Osis	1946. - 1974.g.
8	Māris Ruberts	1974. - 1980.g.
9	Mihails Siņicins	1980. - 1989.g.
10	Guntars Bērziņš	1989. - 1997.g.
11	Dace Ratniece	1997. - 1998.g.
12	Inese Bērziņa	1998. - 2011.g.
13	Zaiga Ivana	No 2011.g. 1.okt.

Simbolika

Karogs

Skolas karogu izšuva 1961. gadā. Uz karoga rakstīts „Mūsu bērnos – mūsu nākamība”. Karoga otrā pusē Latvijas valsts ģerbonis.

Žetons

Žetons ir skolas piederības zīme. Skolas žetoni katru gadu ir savādāki, uz katra žetona ir iniciāļi MV. Teātra izrādes veidošana uz žetonvakaru sākās 1949. gada žetonu vakarā, absolventu salidojuma laikā.

Logo

Uz skolas logo attēlota Skaņākalna klints, Salacas upe, skolas nosaukums: Mazsalacas vidusskola.

Interešu izglītība

• Deju kolektīvs ‘’Ķipari’’ 2. – 3. klase.
• Deju kolektīvs ‘’Oga’’ 6. – 7. klase.
• Deju kolektīvs ‘’Oga’’ 8. – 9. klase.
• Deju kolektīvs ’’Magone’’ 10. – 12. klase.
• Jauktais koris 1. – 4. klase.
• Meiteņu koris 5. – 9. klase.
• Zēnu ansamblis 5. – 6. klase.
• Literārās jaunrades darbnīca.
• Teātra – drāmas pulciņš 12. klase.
• Teātra – drāmas pulciņš 5. – 9. klase.
• Teātra – drāmas pulciņš 1. – 4. klase.
• Džeza orķestris.
• Mākslas jaunrades pulciņš 1. – 4. klase.
• Mākslas jaunrades pulciņš 5. – 12. klase.
• Florbols.
• VFS 5. – 8. Klašu meitenēm.
• VFS 9. – 12. Klašu zēniem, meitenēm.
• Futbols.
• Netradicionālās sporta spēles.
• Slēpošana 1. – 4. klase.
• Basketbols.
• Vispār attīstošā vingrošana 1. – 4. klase.
• Automodelisma pulciņš.
• Lidmodelisma pulciņš.
• Jaunsargi.
• Jauno uzņēmēju pulciņš.

Tradīcijas

• Zinību diena.
• Dzejas diena.
• Miķeļdiena.
• Ekskursiju un pārgājienu diena.
• Skolotāju diena.

• 5. un 10. klases skolēnu iesvētības skolā.

• Lāpu gājiens Lāčplēša dienā.
• 18. novembra svētku koncerts.
• Drošības diena.

• Žetonu vakars.

• Projektu nedēļa.

• Tikšanās ar skolas absolventiem.
• Pašdarbības kolektīvu darba atskaites koncerts veltījums Mātes diena.
• Vēsturisko notikumu atceres pasākumi.
• Mācību gada pēdējā zvana svētki.
• Izlaidumi.
• Absolventu salidojumi.

Ievērojami cilvēki, kuri mācījušies skolā

Aivars Žūriņš – ķīmiķis.

Anita Brante – medicīnas zinātņu doktore.

Ansis Epners – kinorežisors.

Atis Sloka – dzejnieks.

Baiba Talce – dzejniece.

Ingūna Lubauva – bērnu kardioloģe.

Jānis Bērziņš – statistikas pārvaldes vadītājs Valmierā.

Aldis Cīrulis -sporta ārsts, Latvijas izlases sporta ārsts

Jānis Valbis – fizikas zinātņu doktors.

Kalvis Zalcmanis – kinooperators.

Kaspars Kārkliņš - aktieris.

Līga Liepiņa – aktrise.

Marta Rudzīte – profesore, filoloģe.

Mārtiņš Brūveris – aktieris.

Mārtiņš Sirmais – pavārs.

Milda Pētersone – bioloģijas zinātņu doktore.

Roberts Slotiņš – distanču slēpotājs.

Rolands Beķeris – aktieris.

Literatūra

• Zilgalvis, J. Skolas kultūras pieminekļos. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2013
• Reinvalds, J. Mazsalaca. Vēsture. Izglītība. Kultūra. SIA Lapa Valmieras tipogrāfijā, 1997
• Mitāne, I. Mazsalaca. Apgāds Jumava, 2008

Ārējās saites

• Mazsalacas vidusskolas mājaslapa
• Mazsalacas novada mājaslapa
• Kocēnu novada Izglītības pārvaldes mājaslapa