Pāriet uz saturu

Rudbāržu pagasts

Vikipēdijas lapa
Rudbāržu pagasts
Rudbāržu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Kuldīgas novads
Centrs: Rudbārži
Kopējā platība:[1] 110,5 km2
  Sauszeme: 107,5 km2
  Ūdens: 3,0 km2
Iedzīvotāji (2026):[2] 701
Blīvums (2026): 6,5 iedz./km2
Rudbāržu pagasts Vikikrātuvē

Rudbāržu pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Skrundas pilsētu un Raņķu, Skrundas, Nīkrāces un Laidu pagastiem, kā arī Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastiem.

Pagasta austrumu daļa atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, bet rietumu daļa - Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē. Rietumu pusē arī atrodas augstākā vieta pagastā - 129,2 m vjl.

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Ezeri un ūdenskrātuves

[labot | labot pirmkodu]

Pie Kalvenes pagasta robežojas ar Ilzika ezeru, taču šis ezers neatrodas pagasta teritorijā. Savukārt pašā pagastā galvenokārt mākslīgi uzpludināti dīķi: Rudbāržu dzirnavezers (4,1 ha, uz Kojas), Bāliņu, Gobzemju u.c. dīķi.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Rudbāržu muižas kungu māja (1922).

Mūsdienu Rudbāržu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Jaunapuzes muiža (Gut Neu-Appusen, Kokapuze), Jaunpelces muiža (Gut Neu-Pelzen), Jaunsieksātes muiža (Gut Neu-Seeksaten, Jaunsieksāte), Kalnamuiža (Gut Berghof, Sieksāte), Rudbāržu muiža (Gut Rudbahren, Rudbārži).

1935. gadā Aizputes apriņķa Rudbāržu pagasta platība bija 100,14 km² un tajā dzīvoja 1731 iedzīvotājs.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Rudbāržu, Lēnas un Pelču ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rudbāržu ciems ietilpis Skrundas (1949-1959), Aizputes (1959-1962) un Kuldīgas (1962-2009) rajonos. 1959. gadā Rudbāržu ciemam pievienoja likvidētos Pelču un Sieksātes ciemus, 1959. gadā padomju saimniecības «Nīkrāce» teritoriju pievienoja Nīkrāces ciemam, 1966. gadā pievienoja Nīkrāces ciema padomju saimniecības «Rudbārži» teritoriju, 1977. gadā pievienoja daļu Skrundas lauku teritorijas.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rudbāržu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Skrundas novadā. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva Kuldīgas novadā.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 100    
19591 750−16.7%
19691 524−12.9%
GadsIedz.±%
19791 406−7.7%
19891 372−2.4%
20001 292−5.8%
GadsIedz.±%
2011972−24.8%
2021787−19.0%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rudbārži (pagasta centrs), Sieksāte, Marijas muiža, Jaunsieksāte, Kandeļi.

Ievērojamas personības

[labot | labot pirmkodu]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 jūnijs 2026.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. OSP