Austrums (mēnešraksts)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Austrums (žurnāls))
Jump to navigation Jump to search
Austrums
Austrums
Mēnešraksta "Austrums" 1891. gada Nr.1 vāks
Izdevējs J. Velme (1885—1892)
J. Dravnieks (1892—1895)
G. Kalniņš un I. Deičmanis (1895—1902)
J. Ozols (1902—1903)
A. Niedra (1904—1906)
Redaktors Jēkabs Velme un citi
Valoda latviešu
Pirmais izdevums 1885. gada Nr. 1
Pēdējais izdevums 1906. gada Nr. 1
Regularitāte vienreiz mēnesī

Austrums bija no 1885. līdz 1887. gadam Maskavā un no 1888. līdz 1906. gadam Latvijā izdots zinātnisks un literārs mēnešraksts.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēnešraksts "Austrums" dibināts 1885. gadā Maskavā. Tā pirmais redaktors un izdevējs bija Jēkabs Velme. Atbalstu sniedza Fricis Brīvzemnieks, Krišjānis Valdemārs un citi Maskavā dzīvojošie latviešu literāti un zinātnieki.

1888. gadā "Austrums" pārnāca uz Latviju un to iespieda Eduards Zīslaks Jelgavā. 1891. gadā beigās tas pārgāja Jēkaba Dravnieka īpašumā. Izdevējs centās celt "Austruma" popularitāti tajā publicējot saistošus, ar grafikām ilustrētus romānus.

Pēc Dravnieka bankrota 1895. gadā "Austrums" nonāca G. Kalniņa un I. Deičmaņa īpašumā un to sāka izdot Rīgā. Par redaktoru un izdevēju joprojām parakstījās J. Veldre, lai gan tā sagatavošanu veica žurnālisti Matīss Ārons, Andrievs Niedra un Vilis Olavs. Lai gan "Austruma" literārais saturs uzlabojās, tā izdošana joprojām bija nerentabla un no 1902. gada otrā pusgada to izdeva J. Ozola apgāds Cēsīs. 1893. gadā pirmajā pusē par redaktoru strādāja Teodors Zeiferts. 1903. gada otrā pusē tas pārgāja A. Niedras, kas jau iepriekš brīžiem bija piedalījies tā redakcijas darbā, vadībā un īpašumā. 1906. gada janvārī iznāca Austruma pēdējais numurs.

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žurnāls pievērsās plašam tematu spektram. Visplašākā vieta tika ierādīta literatūrai. "Austrums" publicēja latviešu rakstnieku un dzejnieku darbus, tai skaitā, pirmpublicējumus. Jau pirmajos gados tika iespiesti Apsīšu Jēkaba plašāk pazīstamie darbi (Pie pagasta tiesas, Bagātie radi un citi), F. Brīvzemnieka, Sudrabu Edžus dzeja. Lasītājs tika iepazīstināts arī ar krievu un citu tautu literātu labāko darbu tulkojumiem, piemēram, A. Puškina stāstu "Dubrovskis", M. Ļermontova un Gētes dzejas atdzejojumiem.

Žurnālā atrodami raksti par dabu un svešām zemēm, jūrniecību, lauksaimniecību, sadzīvi, skolu un pedagoģiju, Latvijas vēsturi, mūziku un mūziķiem un tai laikā citiem aktuāliem jautājumiem.

Žurnāls bija pirmais izdevums, kas latviešu valodā atvēra šaha nodaļu un iepazīstināja ar šīs senās spēles noslēpumiem, vienlaicīgi izejot arī grūto šaha latviskās terminoloģijas ieviesēja ceļu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 412. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]