Eduards Zīslaks
|
Mihaels Kārlis Eduards Zīslaks (vācu: Michael Carl Eduard Sieslack, 1850—1888) bija vācbaltiešu grāmatizdevējs. Grāmatu apgāda īpašnieks Jelgavā (1875–1888). Ieviesa no titullapas atšķirīgu grāmatu vāku, krāsainu salikumu un tipogrāfiskus ornamentus, gravētus burtu iniciāļus.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1850. gada 29. (17. pēc VS) oktobrī Jelgavas amatnieka Johana Zīslaka ģimenē. Mācījās Jelgavas reālskolā, pēc tam bija Kurzemes guberņas spiestuvē māceklis Jelgavā (1867–1870), turpināja apgūt iespiedēja prasmi Pēterburgā, Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā (1870–1875).
Pēc atgriešanās dzimtenē 1875. gadā Jelgavā atvēra savu apgādu un moderni aprīkotu spiestuvi. 1880. gadā kļuva par Jelgavas Latviešu biedrības biedru. 1881. gadā ieguva atļauju ierīkot spiestuvi ar tvaika mašīnu. Spiestuve pieņēma pasūtinājumus no Pūcīšu Ģederta, Bernharda Dīriķa, Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas, Indriķa Alunāna, J. Dravnieka, Māteru Jura grāmatu apgādiem.
Miris 1888. gada 1. oktobrī (19. septembrī pēc VS) Jelgavā, apglabāts Jelgavas Jāņa kapos.[1] 1893. gadā Zīslaka spiestuvi nopirka Jēkabs Dravnieks.
Izdevējdarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izdeva J. V. Gētes "Lapsa Kūmiņš" E. Dinsberga tulkojumā (1879) ar vācu oriģinālizdevumam darinātajām V. Kaulbaha ilustrācijām, J. Lautenbaha-Jūsmiņa "Zalkša līgava" (1880), A. Bīlenšteina "Latviešu mīklas" (1883),"Latviešu kalendāru" ar literāro pielikumu (no 1877), pirmo latviešu ilustrēto žurnālu "Pagalms" (1880-1884), Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas "Rakstu krājumu" (2-5, 1884-1889), F. Brīvzemnieka "Mūsu tautas pasakas" (1887), Ausekļa "Rakstus" (1-2), A. Pumpura "Lāčplēsi" (abi 1888), žurnālu "Austrums" (no 1887).[2]