Austrumu ķauķīši
| Austrumu ķauķīši Seicercus (Swainson, 1837) | |
|---|---|
 Baltbriļļu ķauķītis (Seicercus affinis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae) |
| Ģints | Austrumu ķauķīši (Seicercus) |
 Austrumu ķauķīši Vikikrātuvē | |
Austrumu ķauķīši (Seicercus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.[1] Tā ir mazākā no abām ģintīm un apvieno mazāko daļu ķauķīšu dzimtas putnu.[1] Nesenā pagātnē ķauķīši tika sistematizēti ķauķu dzimtā (Sylviidae), bet saskaņā ar jaunākajiem DNS atklājumiem 2006. gadā tika izveidota ķauķīšu dzimta.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Austrumu ķauķīši sastopami Indijas subkontinentā un Austrumāzijā, sākot ar Ķīnas ziemeļiem un beidzot ar Timoru Mazajās Zunda salās. Ziemeļu areālos dzīvojošās sugas ir gājputni, tās ligzdo mērenajā joslā, bet ziemo tropos. Vairākas sugas veic īsu migrāciju, ligzdojot augstkalnos, bet ziemojot ielejās. Dažām sugām daļa populācijas ir gājputni, bet daļa nometnieki.[3]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Austrumu ķauķīši ir mazi vai ļoti mazi dziedātājputni. Ķermeņa garums 9,5—12 cm, svars apmēram 4—9 g.[3] Apspalvojums neuzkrītošs: mugurpusē zaļgans, apakšpusē dzeltens, spārni zaļi. Galva vai nu pelēka vai zaļa, vai brūna. Uz galvas virsas (dažiem arī uz sejas) ir svītras, ap acīm dzeltens vai balts gredzens. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[3][4]
Ķauķīši ir ļoti aktīvi putniņi, nepārtraukti pārvietojas pa koku lapotni, meklējot kukaiņus. Barību meklē gan lielu koku vaiņagos, gan pameža lapotnēs. Dažas sugas barojas baros.[3]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Austrumu ķauķīšu ģints (Seicercus)
- Alstrēma ķauķītis (Seicercus soror)
- Baltbriļļu ķauķītis (Seicercus affinis)
- Bērgalvas ķauķītis (Seicercus castaniceps)
- Bianki ķauķītis (Seicercus valentini)
- Dzeltenkrūšu ķauķītis (Seicercus montis)
- Emeišaņa ķauķītis (Seicercus omeiensis)
- Pelēkgalvas ķauķītis (Seicercus tephrocephalus)
- Pelēkvaigu ķauķītis (Seicercus poliogenys)
- Vistlera ķauķītis (Seicercus whistleri)
- Zaļgalvas ķauķītis (Seicercus burkii)
- Zunda ķauķītis (Seicercus grammiceps)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
- ↑ Alström, Per; Ericson, Per G.P.; Olsson, Urban & Sundberg, Per (2006): Phylogeny and classification of the avian superfamily Sylvioidea. Molecular Phylogenetics and Evolution 38(2): 381–397. doi:10.1016/j.ympev.2005.05.015 PMID 16054402
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Del Hoyo, J.; Elliot, A. & Christie D. (editors). (2006). Handbook of the Birds of the World. Volume 11: Old World Flycatchers to Old World Warblers. Lynx Edicions. P.p. 675-679 ISBN 84-96553-06-X.
- ↑ «Семейство Пеночковые — Phylloscopidae (Alström, Ericson, Olsson, & Sundberg, 2006)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. maijā. Skatīts: 2018. gada 2. jūnijā.