Pāriet uz saturu

Austrumu ķauķīši

Vikipēdijas lapa
Austrumu ķauķīši
Seicercus (Swainson, 1837)
Baltbriļļu ķauķītis (Seicercus affinis)
Baltbriļļu ķauķītis (Seicercus affinis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaĶauķīšu dzimta (Phylloscopidae)
ĢintsAustrumu ķauķīši (Seicercus)
Austrumu ķauķīši Vikikrātuvē

Austrumu ķauķīši (Seicercus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.[1] Tā ir mazākā no abām ģintīm un apvieno mazāko daļu ķauķīšu dzimtas putnu.[1] Nesenā pagātnē ķauķīši tika sistematizēti ķauķu dzimtā (Sylviidae), bet saskaņā ar jaunākajiem DNS atklājumiem 2006. gadā tika izveidota ķauķīšu dzimta.[2]

Bērgalvas ķauķītis (Seicercus castaniceps)

Austrumu ķauķīši sastopami Indijas subkontinentā un Austrumāzijā, sākot ar Ķīnas ziemeļiem un beidzot ar Timoru Mazajās Zunda salās. Ziemeļu areālos dzīvojošās sugas ir gājputni, tās ligzdo mērenajā joslā, bet ziemo tropos. Vairākas sugas veic īsu migrāciju, ligzdojot augstkalnos, bet ziemojot ielejās. Dažām sugām daļa populācijas ir gājputni, bet daļa nometnieki.[3]

Kopīgās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumu ķauķīši ir mazi vai ļoti mazi dziedātājputni. Ķermeņa garums 9,5—12 cm, svars apmēram 4—9 g.[3] Apspalvojums neuzkrītošs: mugurpusē zaļgans, apakšpusē dzeltens, spārni zaļi. Galva vai nu pelēka vai zaļa, vai brūna. Uz galvas virsas (dažiem arī uz sejas) ir svītras, ap acīm dzeltens vai balts gredzens. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[3][4]

Ķauķīši ir ļoti aktīvi putniņi, nepārtraukti pārvietojas pa koku lapotni, meklējot kukaiņus. Barību meklē gan lielu koku vaiņagos, gan pameža lapotnēs. Dažas sugas barojas baros.[3]

Pelēkvaigu ķauķītis (Seicercus poliogenys)
  1. 1,0 1,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
  2. Alström, Per; Ericson, Per G.P.; Olsson, Urban & Sundberg, Per (2006): Phylogeny and classification of the avian superfamily Sylvioidea. Molecular Phylogenetics and Evolution 38(2): 381–397. doi:10.1016/j.ympev.2005.05.015 PMID 16054402
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Del Hoyo, J.; Elliot, A. & Christie D. (editors). (2006). Handbook of the Birds of the World. Volume 11: Old World Flycatchers to Old World Warblers. Lynx Edicions. P.p. 675-679 ISBN 84-96553-06-X.
  4. «Семейство Пеночковые — Phylloscopidae (Alström, Ericson, Olsson, & Sundberg, 2006)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. maijā. Skatīts: 2018. gada 2. jūnijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]