Ķauķīšu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ķauķīšu dzimta
Phylloscopidae
(Alström, Ericson, Olsson,
& Sundberg, 2006)
Vītītis (Phylloscopus trochilus)
Vītītis (Phylloscopus trochilus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaĶauķīšu dzimta (Phylloscopidae)
Izplatība
Phylloscopus distribution map.png
Iedalījums
Ķauķīšu dzimta Vikikrātuvē

Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta[1] (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.[2] Galvenokārt sastopamas Eirāzijā un Āfrikā.[2] Nesenā pagātnē ķauķīši tika sistematizēti ķauķu dzimtā (Sylviidae), bet saskaņā ar jaunākajiem DNS atklājumiem 2006. gadā tika izveidota ķauķīšu dzimta.[3][4]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir vienīgā ķauķīšu suga, kuras izplatības areāls iesniedzas arī Ziemeļamerikā
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs
Daudzas ķauķīšu sugas vieglāk atšķiramas pēc dziesmas nekā pēc apspalvojuma, attēlā zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides)

Ķauķīšu dzimtas putni mājo Eirāzijā un Āfrikā, izplatības areālam sasniedzot Āfrikas dienvidus un Zunda salas, kā arī vienai sugai — ziemeļu ķauķītim — izplatības areāls austrumos sasniedz Aļaskas rietumus Ziemeļamerikā. Lielākā daļa sugu ligzdo Eirāzijas mērenās joslas un augstkalnu reģionos, ziemas periodā migrējot uz Dienvidaustrumāziju, Indiju un Āfriku.[5]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas 10 ķauķīšu dzimtas sugas: čuņčiņš (Phylloscopus collybita), dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus), Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei), Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus), svirlītis (Phylloscopus sibilatrix), Švarca ķauķītis (Phylloscopus schwarzi), tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus), vītītis (Phylloscopus trochilus), zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) un ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis).

No šīm sugām vairākas ir retas ieceļotājas, bet dažas novērotas tikai vienu reizi.[6][7][8][9]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķauķīši ir mazi vai ļoti mazi dziedātājputni. Knābis īss, smalks, no sāniem viegli saplacināts. Spārni gari un smaili. Aste vienā garumā ar spārniem vai nedaudz īsāka par tiem.[10] Tajā ir 12 lidspalvas (piemēram, līdzīgajiem kalnu ķauķiem (Abroscopus) ir 10 astes spalvas). Malējās spalvas vienā garumā vai garākas kā vidējās, bet dažām sugām īsākas. Kājas smalkas un salīdzinoši garas, nagi īsi. Acis sarkanbrūnas.[10][11]

Apspalvojums neuzkrītošs, pelēcīgs. Lielākajai daļai sugu mugurpusē zaļgans, apakšpusē dzeltens vai pelēkzaļš līdz pelēkbrūns. Virs acs gaiša uzacs vai arī ap aci ir balts gredzens. Dažām sugām uz spārniem viena vai divas gaišas joslas. Daudzas sugas savstarpēji vieglāk atpazīt pēc to dziesmas, nevis pēc apspalvojuma. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[5][10][11]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa sugu dzīvo mežos un krūmājos, uzturoties koku vainagos. Priekšroku dod mitrām vidēm, retāk uzturoties sausās, akmeņainās vietās. Barojas ar kukaiņiem, ko meklē lapotnē un ķer lidojumā. Tā kā ķauķīši galvenokārt uzturas lapotnē, tie ir grūti novērojami, toties to dziesmas ir ļoti skaļas. Migrācijas laikā dažas sugas veido lielākas grupas.[5][10]

Būvē lodveidīgas ligzdas ar atvērumu augšējās daļas sānos. Olas, atkarībā no sugas, ir baltas, gaiši sārtas ar un bez raibumiņiem (sarkanbrūniem). Olām nemēdz būt zaļie vai zilie toņi, raibumiņus ieskaitot.[10]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērgalvas ķauķītis (Seicercus castaniceps)
Pelēkgalvas ķauķītis (Seicercus tephrocephalus)
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita)
Himalaju ķauķītis (Phylloscopus affinis)
Kanāriju čuņčiņš (Phylloscopus canariensis)
Pelēkrīkles ķauķītis (Phylloscopus maculipennis)
Sahalīnas ķauķītis (Phylloscopus borealoides)
Zeltgalvas ķauķītis (Phylloscopus reguloides)

Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae)[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Letonika: Ķauķi
  2. 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
  3. Taxonomisk information
  4. Alström, Per; Ericson, Per G.P.; Olsson, Urban & Sundberg, Per (2006): Phylogeny and classification of the avian superfamily Sylvioidea. Molecular Phylogenetics and Evolution 38(2): 381–397. doi:10.1016/j.ympev.2005.05.015 PMID 16054402
  5. 5,0 5,1 5,2 Leaf Warblers Phylloscopidae
  6. Putni LV: Dzeltensvītru ķauķītis Phylloscopus inornatus
  7. Putni LV: Sibīrijas ķauķītis Phylloscopus proregulus
  8. Putni LV: Hjūma ķauķītis Phylloscopus humei
  9. Putni LV: Švarca ķauķītis Phylloscopus schwarzi
  10. 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 Семейство Пеночковые — Phylloscopidae (Alström, Ericson, Olsson, & Sundberg, 2006)
  11. 11,0 11,1 Baker, Kevin (2010-06-30). Warblers of Europe, Asia and North Africa. A&C Black. p. 17. ISBN 9781408131701.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]