Pāriet uz saturu

Automated Transfer Vehicle

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par kosmosa kravas kuģi. Par citām jēdziena ATV nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Johannes Kepler
Jules Verne

Automated Transfer Vehicle jeb ATV (no angļu: "automātiskais pārvadāšanas lidaparāts") bija Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) bezpilota kravas kosmosa kuģu sērija. Piecus eksemplārus no 2008. līdz 2015. gadam izmantoja Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādei ar degvielu, ūdeni, gaisu, pārtiku, apģērbu, aprīkojumu, rezerves daļām un eksperimentu materiāliem. Bez tam ar ATV, izmantojot tā dzinējus, SKS vairākkārt tika pacelta augstākā orbītā. Tie pēc savām funkcijām bija līdzīgi Krievijas transportkuģiem Progress, bet ar lielāku kravnesību (līdz 9000 kg).

ATV orbītā nogādāja ar nesējraķeti Ariane 5ES no Gviānas Kosmosa centra Kurū, Franču Gviānā. Pēc starta tas vairākas dienās veica autonomu lidojumu, līdz automātiskā režīmā tas saslēdzas ar SKS pie Zvezda moduļa.

Pirmo transportkuģi ATV-001 ar nosaukumu Jules Verne ("Žils Verns") palaida 2008. gada 9. martā.

Uzbūve

[labot | labot pirmkodu]

ATV ir cilindra formas 10,27 m garumā un 4,48 m diametrā. No ārpuses tas pārklāts ar folijas slāni un meteoroīdu aizsardzības paneļiem. Kosmosa kuģis sastāv no diviem nodalījumiem:

  • Integrētā kravas nesēja,
  • Servisa moduļa (ATV Service Module).

Integrētais kravas nesējs

[labot | labot pirmkodu]
Degvielas tvertne
Ūdens tvertne

Integrētais kravas nesējs (Integrated Cargo Carrier, ICC) aizņem 60 % no visa ATV tilpuma. Tā konstrukcijā paredzētā maksimālā derīgās kravas masa ir 7667 kg. ICC var pārvadāt divu veidu kravas:

  • sausās kravas, kuras stacijas apkalpe var pārvietot ar rokām, piemēram, pārtika, iekārtas, materiāli;
  • šķidrās kravas, piemēram, degviela, ko uzglabā ICC nehermētiskajā daļā, un to var pārsūknēt pa cauruļvadu sistēmu.

ICC sastāv no divām daļām:

  • lielākā ir hermētiskais nodalījums ar tilpumu 48 m³ (90% no visa ICC),
  • nehermētiskā daļa (10%).

Hermētiskais nodalījums paredzēts sauso kravu pārvadāšanai. Tajā var izvietot līdz astoņām standarta skapju sekcijām, kurās glabā aprīkojumu un pārvietošanas maisus. Hermētiskā sekcija konstruēta tā, ka tās dzīvības nodrošināšanas sistēma var nodrošināt vienlaicīgi divu cilvēku uzturēšanos kosmosa kuģī līdz astoņām stundām. Hermētiskais nodalījums izgatavots uz ar Space Shuttle nogādājamā kravu moduļa Multi-Purpose Logistics Module (MPLM) bāzes.

Nehermētiskā daļa, saukta arī par ekipējuma ārējo sekciju (Equipped External Bay) atrodas zem hermētiskā nodalījuma. Tajā izvietotas 22 dažādu izmēru lodveida tvertnes šķidro kravu pārvadāšanai. Šajās tvertnēs uzglabā degvielu stacijas dzinējsistēmas uzpildīšanai. Citās tvertnēs glabājas ūdens un gaiss (Zemes atmosfēras gaiss vai atsevišķi skābeklis un slāpeklis) apkalpei.[1]

Saslēgšanās sistēma

[labot | labot pirmkodu]
Jules Verne saslēgšanās mezgls

ICC hermētiskā nodalījuma priekšgalā atrodas saslēgšanās mezgls un dažādi tuvošanās sensori. Saslēgšanās sistēma izgatavota Krievijā, un ir identiska ar tām, ko izmanto kosmosa kuģos Sojuz un Progress. Tā nodrošina fizisko sakabināšanos, elektriskos un degvielas savienojumus ar staciju. Tajā ir 80 cm diametra lūka apkalpes iekļūšanai kosmosa kuģī.[1]

Tuvošanās sistēmas KURS antena piemontēta pie servisa moduļa.

ATV servisa modulis

[labot | labot pirmkodu]

Servisa modulis nav hermētiski noslēgts. Avionikas daļa ir cilindriska 1,36 m augsta, un atrodas servisa nodalījuma augšpusē. Tajā izvietoti vadības datori, žiroskopi, navigācijas, sakaru un citas sistēmas.

Dzinējsistēmas nodalījuma atrodas zem avionikas daļas. Tā sastāv no četriem galvenajiem dzinējiem (490 N) un 28 mazākiem dzinējiem (220 N katrs). Dzinēji darbojas ar degvielu monometilhidrazīnu (MMH) un oksidētāju slāpekļa tetroksīdu (N2O4). Degvielas tvertnes paša kuģa vajadzībām izvietotas starp galvenajiem dzinējiem un avionikas nodalījuma. Degvielai ir astoņas titāna tvertnes un divas hēlija tvertnes spiediena nodrošināšanai dzinējsistēmā. Tvertnēs var uzpildīt līdz septiņām tonnām šķidrās degvielas, no kuras daļu (līdz 4,7 t) izmantos stacijas stāvokļa un orbītas augstuma nodrošināšanai.

Energosistēmu nodrošina četri silīcija saules bateriju paneļi, kas izvērstā stāvoklī no viena gala līdz otram ir 22,32 m platumā un ar kopējo laukumu 33,6 m². Tie var ražot vidēji 4800 W elektroenerģijas. Paneļi piemontēti servisa moduļa sānos, un tos var pagriezt neatkarīgi vienu no otra, lai iegūtu optimālo orientāciju pret Sauli. Saražoto elektroenerģiju uzglabā vairākās uzlādējamās akumulatoru baterijās.[2]

ATV servisa modulis tika pielāgots arī NASA kosmosa kuģim Orion.

Lidojumi

[labot | labot pirmkodu]
Apzīmējums Nosaukums Starta datums Pieslēgšanās pie SKS Noiešana no orbītas
ATV-001 Jules Verne 09.03.2008. 03.04.2008. 29.09. 2008.
ATV-002 Johannes Kepler 16.02.2011. 24.02.2011. 21.06.2011.
ATV-003 Edoardo Amaldi 23.03.2012. 28.03.2012. 03.10.2012.
ATV-004 Albert Einstein 05.06.2013. 15.06.2013. 02.11.2013.
ATV-005 Georges Lemaître 29.07.2014. 12.08.2014. 15.02.2015.

[3][4][5][6]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 Integrated Cargo Carrier ESA mājaslapā
  2. ↑ ATV Service Module ESA mājaslapā
  3. ↑ «Multi-Program Integrated Milestones» (PDF) (angliski). NASA. 2008-01-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-09. Skatīts: 2011-02-17.
  4. ↑ «Third ATV named after Edoardo Amaldi» (angliski). 2010-03-17. Skatīts: 2010-03-17.
  5. ↑ «Spaceflight Now - Europe's second cargo freighter to fly in December». 2010--9-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-09-23. Skatīts: 2010-09-18.
  6. ↑ «Spaceflight Now - One-day delay of final shuttle launch makes room for ATV» (angliski). 2010-10=01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-10-05. Skatīts: 2010-10-02.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]



Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Automated_Transfer_Vehicle&oldid=4376431"