Auzu pārslas
Auzu pārslas ir putraimi, kurus iegūst plānu pārslu veidā saspiežot un izžāvējot nolobītus, termiski apstrādātus auzu graudus. Putraimu izgatavošanas procesā paaugstinās auzu uzturvērtība, uzlabojas garša un produkts ir vieglāk pārstrādājams organismā[1]. Auzu pārslās ir salīdzinoši liels šķiedrvielu un ogļhidrātu saturs, tāpēc tās iesaka lietot cilvēkiem, kuri pastiprināti nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, piemēram, sporto vai veic smagu darbu. Pastāv arī pieņēmums, ka auzu pārslu lietošana samazina holesterīna līmeni[2]
Vēsturiski auzu pārslu tumi izmantoja zīdaiņu barošanai, ja nebija pieejams mātes piens. Auzu pārslas vāra nelielā ūdens daudzumā, līdz tās ir ļoti mīkstas, izberž caur sietiņu. Pievieno govs vai kazas pienu, sākumā attiecībā 2:1, vēlāk piena daudzumu pamazām palielina līdz 1:1.
Sastāvs
[labot | labot pirmkodu]100 gramu auzu pārslu enerģētiskā vērtība ir 384 kcal. Tās satur:
- Ogļhidrātus — 67 g
- Cukuru — 1 g
- Šķiedrvielas — 10 g
- Taukus — 6 g
- Olbaltumvielas — 16 g
- Tiamīnu (B1 vitamīns) — 0,7 mg
- E vitamīnu — 0,7 mg
- Dzelzi — 4 mg
- Fosforu — 474 mg
- β glikānu (ūdenī šķīstošās šķiedrvielas) — 4 g
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Molčānova O. Grāmata par garšīgu un veselīgu uzturu. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1953. 356 lpp.
- ↑ Auzas un auzu pārslas Arhivēts 2019. gada 2. decembrī, Wayback Machine vietnē., pareizs-uzturs.com. Atjaunots: 2012. gada 26. janvārī.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Auzu pārslas |
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |