Avārijas kontracepcija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Avārijas kontracepcija ir metode, ko lieto ārkārtas situācijās, lai novērstu neplānotu grūtniecības iestāšanos pēc dzimumakta bez izsargāšanās. Tāpēc to sauc arī par "nākamā rīta tableti" jeb "nākamās dienas tableti”.[1] Avārijas kontracepcija nespēj pārtraukt jau iestājušos grūtniecību, tā:

Visbiežāk izmantotā avārijas kontracepcija ir levonorgestrels tabletēs, kas var būt atpazīstams ar kādu no tā komercnosaukumiem — Elistrel, Escapelle, Labella, Levidon, Ramonna, Levonorgestrel Actavis, Postinor-Duo.[2] Šis avārijas kontracepcijas veids ir sabiedrībai brīvi pieejams, jo to var iegādātes aptiekās bez receptes.

Avārijas kontracepcija - Postinor

Ulipristals arī tiek izmantots kā avārijas kontracepcija. Tas var būt sabiedrībai pazīstams ar saviem komercnosaukumiem — ellaOne vai Esmya.[3] Šie ir recepšu preparāti, tādēļ to pieejamība ir ierobežota un iegādāties nevar jebkurš.

Efektīva avārijas kontracepcijas metode ir vara intrauterīnā ierīce. To ievietot dzemdē var tikai apmācīts speciālists, tādēļ par spīti savai augstajai efektivitātei, šī avārijas kontracepcijas metode tiek izmantota salīdzinoši reti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās ziņas par avārijas kontracepciju parādījās ap 1920. gadu , kad pētnieki dzīvnieku modeļos pierādīja, ka estrogēns traucē grūtniecības iestāšanos. Vēlāk veterinārārsti pierādīja, ka estrogēnu ievadīšana pēc dzimumakta, novērš grūtniecības iestāšanos. Savukārt ap 1970.gadu parādījās nehormonāla avārijas kontracepcijas metode, kas pieejama arī šobrīd ¬— vara intrauterīna spirāle. Šī ierīce izraisa endometrija izmaiņas, kas kavē implantāciju.

Pirmais avārijas kontracepcijas medikaments, kas parādījās Eiropā 80. gadu sākumā, bija Postinor, kuru ražoja Gedeon Richter. Šobrīd Latvijā pieejami divi Gedeon Richter ražotie avārijas kontracepcijas medikamenti — Postinor-Duo un Escapelle, bet ir arī citu ražotāju medikamenti, kuru aktīvā viela ir tā pati, piemēram, Elistrel, Labella, Levidon, Ramonna, Levonorgestrel Actavis.[2]

Indikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avārijas kontracepcija tiek lietota, ja ir bijis neaizsargāts dzimumakts, vai arī ja izmantotā kontracepcijas metode nav bijusi veiksmīga, bet grūtniecības iestāšanās nav vēlama. Ļoti retos gadījumos hormonālā avārijas kontracepcija var tikt lietota regulārai grūtniecības novēršanai, ja pastāvīgo kontraceptīvo līdzekļu lietošana kādu organisma vai slimības īpatnību dēļ nav pieļaujama, jeb tā ir kontrindicēta.[4] Priekšroka šādās situācijās vienmēr tiek dota citiem kontracepcijas līdzekļiem, piemēram, prezervatīviem.

Darbības mehānisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Levonorgestrels, inhibējot gonadotropīna izdalīšanos, kavē folikulu nobriešanu un ovulāciju. Pētījumi uzrāda, ka levonorgestrels neļauj luteinizējošajam hormonam sasniegt maksimālo koncentrāciju, rezultātā tiek aizkavēta ovulācija un apaugļošanās nevar notikt.[5]

Ulipristals — selektīvs progesterona receptoru modulators, nomāc luteinizējošā hormona izdalīšanos un, līdzīgi kā levonorgestrels, inhibē vai aizkavē ovulāciju.[6]

Vara intrauterīnā sistēma (IUS) — izdaloties vara joniem, tiek aktivizēta iekaisuma reakcija un paaugstinās prostaglandīnu līmenis, kas ir toksisks spermatozoīdiem. To dzīvotspēja tiek samazināta un apaugļošanās nevar notikt.[5] Paaugstinot gludās muskulatūras aktivitāti, tiek ietekmēts olšūnas pārvietošanās ātrums, kas rezultējas neveiksmīgā olšūnas implantācijā.

Kontrindikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avārijas kontracepcijas lietošana nav pieļaujama, ja ir zināms, ka aktīvā viela izraisa smagas blakusparādības (individuāla nepanesamība), kā arī gadījumā, ja ir jau iestājusies grūtniecība vai ir aizdomas par to. Hormonālos kontracepcijas līdzekļus (levonorgestrelu un ulipristalu) nedrīkst lietot arī smagu aknu darbības traucējumu, kā arī kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumu gadījumā.[7] Intrauterīno spirāli aizliegts lietot, ja ir kādas anatomiskas izmaiņas, infekcijas vai iekaisuma procesi dzemdē.[8]

Blakusparādības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Individuālas nepanesamības vai pārdozēšanas gadījumā kontraceptīvie līdzekļi var izraisīt dažādas blakusparādības, no kurām ļoti bieži sastopamas ir:

Bieži vien novērojama vemšana vai citi gremošanas trakta traucējumi, menstruālā cikla traucējumi, nogurums un garastāvokļa izmaiņas.[9] Blakusparādības dažādiem cilvēkiem var izpausties dažādi — kādam tās var vispār neizpausties, kādam var parādīties tikai viena no pazīmēm, bet kādam var būt novērojamas vairākas blakusparādības vienlaicīgi.

Efektivitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Levonorgestrela efektivitāte attiecībā uz grūtniecības novēršanu ir pierādīta vairākos pētījumos. Lietojot levonorgestrelu gan vienā devā (1,5 mg), gan lietojot divās devās ar 12 stundu starplaiku (0.75 mg x 2), evektivitāte būtiski neatšķiras.[10] Visaugstākā efektivitāte grūtniecības novēršanā ir, lietojot levonorgestrelu nekavējoties, bet pietiekami augsta efektivitāte saglabājas vēl arī 72 stundas pēc dzimumakta.[11] Pētījums, kurā tika iesaistītas 3022 sievietes, uzrāda, ka levonorgestrela 1.5 mg tabletes lietošana novērš grūtniecību 99.36% gadījumu.[12]

Atšķirībā no levonorgestrela, ulipristala efektivitāte novērojama vēl 120 stundas pēc dzimumakta.[13] Pētījumos, lietojot ulipristalu, grūtniecības iestāšanās tika novērota 2.1% gadījumā, bet nelietojot kontraceptīvos līdzekļus — 5.5%.[14]

Intrauterīnā vara spirāle ir viena no visefektīvākajām kontracepcijas metodēm, bet tās neērtās izmantošanas dēļ, tā netiek plaši pielietota. Apkopojot 42 pētījumu rezultātus, kuros kopumā piedalījās 7034 sievietes, tika uzrādīts, ka šāda veida avārijas kontracepcija ir efektīva 99.76% gadījumu.[15]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Charlotte Ellertson. History and Efficacy of Emergency Contraception: Beyond Coca-Cola. Family Planning Perspectives. Volume 28, Number 2, March/April 199
  2. 2,0 2,1 ZVA, zāļu reģistrs. Levonorgestrels
  3. ZVA, Zāļu reģistrs. Ulipristals
  4. Faculty of Sexual and Reproductive Healthcare (FSRH) Clinical Guideline. Emergency contraception. FSRH 2012 Jan PDF
  5. 5,0 5,1 Kristina Gemzell-Danielsson,Cecilia Berger,Lalitkumar P.G.L.. Emergency contraception — mechanisms of action. Contraception. Elsevier, March 2013. PMID 23114735
  6. EPAR summary for the public, European Medicines Agency, 2015. Skatīts: 2015.gada 26.oktobrī.
  7. Alfonso Carvajal, María Sáinz, Verónica Velasco, Pilar García Ortega, Carlos Treceño, Luis H. Martín Arias, María Pellón andLuis García Sevillano. Emergency contraceptive pill safety profile. Comparison of the results of a follow-up study to those coming from spontaneous reporting. Pharmacoepidemiology and Drug Safety. Volume 24, Issue 1, pages 93—97, January 2015
  8. Eve Espey, MD, MPH, Rameet H. Singh,MD, MPH. Long-Acting Reversible Contraception: Implants and Intrauterine Devices. Obstetrics & Gynecology. Volume 118, Issue 1, ppg 184-196. July 2011
  9. ZVA, Levonorgestrels. Zāļu apraksts.
  10. Shohel M, Rahman MM, Zaman A, Uddin MMN, Al-Amin MM, Reza HM. A systematic review of effectiveness and safety of different regimens of levonorgestrel oral tablets for emergency contraception. BMC Women’s Health. 2014 PMCID: PMC3977662
  11. Elizabeth G. Raymond, M.D., M.P.H., and Kelly Cleland, M.P.A., M.P.H. Emergency Contraception. The New England Journal of Medicine. 2015; 372:1342-1348, April 2, 2015
  12. Olukayode A. Dada,Emily M. Godfrey,Gilda Piaggio,Helena von Hertzen. A randomized, double-blind, noninferiority study to compare two regimens of levonorgestrel for emergency contraception in Nigeria. Contraception. Elsevier, October 2010. PMID 20851232
  13. Sara E. Snow, Stephanie N Melillo, Courtney I Jarvis. Ulipristal Acetate for Emergency Contraception. Annals of Pharmacotherapy. 06/2011; 45(6):780-6.
  14. Richardson, Ashley R. et al. Ulipristal Acetate: Review of the Efficacy and Safety of a Newly Approved Agent for Emergency Contraception. Clinical Therapeutics , Volume 34 , Issue 1 , 24 — 36. PMID 22154199
  15. Cleland K, Zhu H, Goldstuck N, Cheng L, Trussell J. The efficacy of intrauterine devices for emergency contraception: a systematic review of 35 years of experience. Human Reproduction (Oxford, England). 2012;27(7):1994-2000