Dzimumakts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eduāra Anrī Avrila (Édouard-Henri Avril) 1892. gada mākslas darbs Les Sonnetts Luxurieux, kurā redzams dzimumakts

Dzimumakts (latīņu: coitus — ‘kopošanās’) ir divu organismu ģenitālais kontakts sugas turpināšanas nolūkā. Tikai cilvēki un dažas atsevišķas dzīvnieku sugas, piemēram, delfīni, dzimumaktu veic ne tikai sugas turpināšanas nolūkā, bet arī fiziskas un emocionālas baudas gūšanas nolūkā. Parasti ar dzimumaktu saprot vaginālo dzimumaktu, kad dzimumlocekli ievada makstī. Savukārt anālais sekss, orālais sekss, masturbācija ir cita veida seksuālās aktivitātes. Dzimumakta laikā pastāv fiziska tuvība starp diviem vai vairākiem indivīdiem. Vismaz diviem indivīdiem jābūt pretēja dzimuma. Zemākajiem dzīvniekiem, piemēram, gliemežiem, tie ir hermafrodīti.

Dažādās valstīs pastāv atšķirīga likumdošana par dažādām ar dzimumaktu saistītām aktivitātēm, piemēram, aizliegts asinsgrēks, attiecības ar nepilngadīgo, ārlaulības dzimumakti, prostitūcija un tā tālāk. Arī reliģiskā pārliecība ietekmē personas lēmumus attiecībā uz dzimumaktiem, piemēram, saglabāt nevainību līdz kāzām.

Dzimumaktu starp dzīvniekiem parasti sauc par pārošanos. Pārošanās mērķis ir radīt pēcnācējus, lai gan ir arī atsevišķas sugas, kas pārošanos visticamāk veic baudas gūšanas nolūkā. Bioloģijā divu organismu savienošanos dzimumaktā sauc par kopulāciju.[1]

Dzimumakta laikā var iegūt seksuāli transmisīvās slimības, ja vismaz viens no partneriem ir ar tām saslimis. Lai izsargātos, lieto dažādas preventīvas metodes. Viena no izplatītākajām metodēm ir prezervatīvi, kas nodrošina ne tikai drošu seksu, bet palīdz arī izsargāties no nevēlamas grūtniecības.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «kopulācija». tezaurs.lv. Skatīts: 2016. gada 2. oktobrī.