Pāriet uz saturu

Avota veronika

Vikipēdijas lapa
Avota veronika
Veronica beccabunga L.
Avota veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaAvota veronika (Veronica beccabunga)
Avota veronika Vikikrātuvē

Avota veronika (Veronica beccabunga) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā. Avota veronika ir sastopama visā Latvijas teritorijā un tā ir visbiežākā no pārmitrās vietās sastopamām veronikām.

Nelielas grupas un vairākus kvadrātmetrus lielas, monodominantas avotu veroniku audzes ir sastopamas ūdenstilpju piekrastēs un periodiski applūstošās vietās, grāvjos, pļavu pazeminājumos, retāk purvu lāmās.[2]

Avota veronika ir daudzgadīgs, 10—60 cm garš lakstaugs ar ložņājošu sakneni.

Auga stublājs ir gulošs vai pacils, kails, sulīgs, cilindrisks, mezglos sakņojas un parasti tas zaro maz. Uz stublāja un zariem ir pretēji izvietotas lapas. Tās ir biezas un spīdīgi zaļas. Pēc formas lapas ir iegareni olveidīgas vai eliptiskas, aptuveni 1,5—6 cm garas un 0,5—2,5 cm platas. Lapas plātnes mala ir gluda vai nekārtni zobaina, gals strups, pamats ķīļveida un lapas kāts ir īss.

Ziedi ir pretējos un skrajos ķekaros augšējo lapu žāklēs stublāja vai sānzaru galotnē. Ziediem ir seglapa, kas ir aptuveni ziedkāta garumā. Kauslapas un vainaglapas ir pa 4. Kauslapas šauri lancetiskas. Vainaglapas ir zilas vai tumšzilas, un nevienādas — apakšējā vainaglapa vissīkākā, nereti ar tumšāku dzīslojumu un baltu plankumu pie pārejas stobriņā.

Auglis ir pogaļa ar seklu jomu un tievu irbuļa palieku, kas mazliet īsāka nekā kauslapas. Zied no jūnija līdz septembrim.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]