Babilonijas trimda
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Babilonijas trimda" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Babilonas trimda, Babilonijas trimda (arī Bābeles gūsts) attiecas uz senebreju deportāciju no senās Jūdejas ķēniņvalsts uz Babiloniju 6. gadsimtā pirms mūsu ēras.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūdejas ķēniņvalsts pastāvēja no aptuveni 930. gada p.m.ē - 586. gadam p.m.ē. Tā izveidojās pēc tam, kad pēc valdnieka Zālamana nāves viņa mantinieka neprasmīgās valdīšanas dēļ sadalījās senā Izraēlas ķēniņvalsts. Jūdas cilts savulaik bija izvēlējusies Dāvidu par valdnieku un viņa dinastija turpināja valdīt arī Jūdejas ķēniņvalstī.
Trimda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūdejas ķēniņvalsti 586. gadā p.m.ē Nebukadnecara II vadībā iekaroja babilonieši, nopostīja Jeruzalemes templi un iedzīvotājus deportēja uz Babiloniju. Pēc tam kad Persijas impērija sagrāva Babiloniju, tās valdnieks Kīrs II 539. gadā p.m.ē. deva atļauju ebrejiem atgriezties savā senču zemē. Bībelē aprakstīts, ka atgriezties izvēlējušies 40 000 ebreju, bet daļa palika Babilonijā.
Atgriešanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Kīra II atļaujas 40 000 - 120 000 ebreju Ezras vadībā atgriezās savā senču zemē. Jau pirms Jūdejas sagrāves Asīrija bija iekarojusi Izraēlas valsti un tās iedzīvotājus aizvedusi trimdā. Šo desmit cilšu liktenis nav zināms. Tāpēc Ezras vadītie ebreji faktiski bija pēdējie no sākotnējo divpadsmit cilšu ebrejiem.
Kad viņi atgriezās Apsolītajā zemē, tur viņi saskārās ar samariešiem, kas piekopa līdzīgu reliģiju. Bībele samariešus apraksta kā svešiniekus, kurus iekarotajā zemē nomitinājuši Asīrijas valdnieki. Teoriju par viņu izcelsmi ir daudz. Iespējams, ka tie vienkārši bija ebreji, kuriem bija laimējies izglābties no deportācijām.
Trimdas nozīme ebreju tautas vēsturē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Babilonas trimda un tai sekojošā atgriešanās Izraēlā tiek uzskatīti par vienu no svarīgākajiem notikumiem ebreju un Dieva attiecībās. Ebreji jau reiz tika izglābti no Ēģiptes verdzības un ievesti Apsolītajā zemē. Babiloniešu iekarojumi, Zālamana tempļa nopostīšana, trimda un tai sekojošās atgriešanās tiek uztverts kā Dieva sods. Taču pēc soda Dievs atkal ļauj ebrejiem atgriezties Apsolītajā zemē.
Pēc abu ķēniņvalstu iekarošanas un iedzīvotāju deportācijām beidza pastāvēt senais izraēļu dalījums divpadsmit ciltīs. Trimda arī uzskatāma par ebreju diasporas sākumu, jo pēc tās aizvien lielāks ebreju skaits dzīvoja ārpus Apsolītās zemes robežām.