Bālganais grīslis
| Bālganais grīslis Carex pallescens (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Bālganais grīslis (Carex pallescens) |
 Bālganais grīslis Vikikrātuvē | |
Bālganais grīslis (latīņu: Carex pallescens) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas ziemeļu un kalnu apvidos, kā arī vietumis Āzijā un Ziemeļamerikas austrumu daļā.
Latvijā suga ir bieži sastopama purvainās un aizaugošās pļavās, mežmalās un krūmājos.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bālganais grīslis ir daudzgadīgs, 20-60 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir ļoti īss knābītis.
Augs ir dzeltenīgi zaļš un tas veido blīvu, nelielu ceru. Auga stublājs ir stāvs, trīsšķautņains, aplapots. Lapas ir dzeltenzaļas, šauras, 0,2-0,4 cm platas un garākas nekā stublājs. Lapu mala ir apmatota. Apakšējo lapu makstis ir gaišbrūnas un šķeldrainas. Ziedkopas galotnē ir viena vīrišķo ziedu vārpiņa, un zem tās ir 2-3 diezgan tuvu novietotas sievišķo ziedu vārpiņas. Apakšējās vārpiņas seglapa ir ziedkopas garumā vai īsāka. Vārpiņas ir cilindriskas, 1,5-4 cm garas un 0,4-0,7 cm platas, ar kātiņu, stāvas vai apakšējās nokarenas. Augļa pūslītis ir dzeltenzaļš, gluds, olveidīgs, ar redzamu dzīslojumu, knābītis tikko samanāms vai knābīša nav. Augļa pūslīša segplēksne ir bāldzeltena, akotveidīgi nosmailota, īsāka nekā pūslītis. Zied maija beigās, jūnijā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «bālganais grīslis - Carex pallescens L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-29.