Fosfīns

Vikipēdijas lapa
Fosfīns

Fosfīna struktūrformula ar starpatomu attālumiem,
saišu leņķiem un nedalīto elektronu pāri

Fosfīna molekulas modelis
Citi nosaukumi fosfamīns, fosfāns,
fosforūdeņradis,
fosfora hidrīds
CAS numurs 7803-51-2
Ķīmiskā formula PH3
Molmasa 34 g/mol
Blīvums 1,379 kg/m3
Kušanas temperatūra −134 °C
Viršanas temperatūra −88,8 °C
Šķīdība ūdenī 31,2 mg/100 ml (17 °C)

Fosfīns (PH3) ir bezkrāsaina, indīga gāze. Tas ir amonjaka analogs — fosfora un ūdeņraža binārais savienojums. Tīrs fosfīns ir bez smakas, bet parasti tas satur piemaisījumus (alkilatvasinājaumus un difosfīnu P2H4), kas ož pēc ķiplokiem. Ir iespējami arī aizvietotie fosfīni, kur viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar organiskajiem radikāļiem, tie ir analogi amīniem. Fosfīns, kas satur difosfīnu, gaisā uzliesmo.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fosfīnu var iegūt, fosfīdiem reaģējot ar ūdeni vai skābēm.

Me3P + 3H2O → 3MeOH + PH3

Fosfīns veidojas kā piemaisījums acetilēnam, kuru iegūst no kalcija karbīda. Fosfīnu var iegūt arī tiešā reakcijā starp nātrija hidroksīdu un balto fosforu, kā blakusprodukti veidojas nātrija hidrogēnfosfīts un nātrija fosfīts.