Baltais nams (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Baltais nams"
"Baltais nams"
"Baltais nams" (Rīga)
"Baltais nams"
"Baltais nams"
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Krišjāņa Valdemāra iela 35, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′29.64″N 24°6′59.55″E / 56.9582333°N 24.1165417°E / 56.9582333; 24.1165417Koordinātas: 56°57′29.64″N 24°6′59.55″E / 56.9582333°N 24.1165417°E / 56.9582333; 24.1165417
Pabeigta 1875. gadā
Īpašnieks Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Tehniskās detaļas
Stāvi 1
Celtniecība
Arhitekts Gustavs Rūdolfs Vinklers
Oficiālais nosaukums: Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)
Aizsardzības numurs 8062
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

"Baltais nams" ir ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 35, Rīgā, Latvijā. Tā ir vienstāva koka ēka.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēkas projektu 1874. gadā izstrādāja Gustavs Rūdolfs Vinklers Stāmerienas muižas īpašniekam Eduardam Volfam[1] (von Wolff a.d.H. Stomersee, 1817—1883). Šī bija paredzēta kā barona Volfa ziemas rezidence.[2] Ēka dekorēta ar eklektisma elementiem, eklektisms sastopams arī ēkas interjerā.[1] Pēc barona Volfa nāves 1884. gadā ēku iegādājās rūpnieks un tirgotājs, Šveices konsuls Konstantīns Šturcs, kas piepirka zemes gabalus un paplašināja dārzu.[2] Līdz mūsdienām ēkai ir saglabājies 1920. gados veidotais uzraksts virs ieejas durvīm: "Esat sveicināti".[1]

1925. gadā par ēkas īpašnieci kļuva Latvijas Tirgotāju savienība.[1] Nākamajā gadā ēkas sētas pusē pēc arhitekta Eižena Laubes projekta tika piebūvētas kluba telpas.[1] Ēka kļuva par savienības saviesīgo namu.[1] 1938. gadā ēkai tika veikts kapitālais remonts, fasāde tika nokrāsota baltā krāsā, tad arī radies "Baltā nama" nosaukums.[1] Latvijas PSR laikā nama īpašniece bija Latvijas komunistiskā partija, te atradās Marksisma-ļeņinisma universitāte.[1] 20. gadsimta 80. gados te atradās Rīgas Tehnikas nams.[1] Mūsdienās te atrodas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrība.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 472. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  2. 2,0 2,1 «Nama vēsture». Chamber.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. janvārī. Skatīts: 2015. gada 7. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]