Baltais nams (Rīga)
| "Baltais nams" | |
|---|---|
 | |
  "Baltais nams" | |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
 Krišjāņa Valdemāra iela 35, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′29.64″N 24°6′59.55″E / 56.9582333°N 24.1165417°EKoordinātas: 56°57′29.64″N 24°6′59.55″E / 56.9582333°N 24.1165417°E |
| Pabeigta | 1875. gadā |
| Īpašnieks | Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera |
| Tehniskās detaļas | |
| Stāvi | 1 |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Gustavs Rūdolfs Vinklers |
| Oficiālais nosaukums: Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība) | |
| Aizsardzības numurs | 8062 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
"Baltais nams" ir ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 35, Rīgā, Latvijā. Tā ir vienstāva koka ēka.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēkas projektu 1874. gadā izstrādāja Gustavs Rūdolfs Vinklers Stāmerienas muižas īpašniekam Eduardam Volfam[1] (von Wolff a.d.H. Stomersee, 1817—1883). Šī bija paredzēta kā barona Volfa ziemas rezidence.[2] Ēka dekorēta ar eklektisma elementiem, eklektisms sastopams arī ēkas interjerā.[1] Pēc barona Volfa nāves 1884. gadā ēku iegādājās rūpnieks un tirgotājs, Šveices konsuls Konstantīns Šturcs, kas piepirka zemes gabalus un paplašināja dārzu.[2] Līdz mūsdienām ēkai ir saglabājies 1920. gados veidotais uzraksts virs ieejas durvīm: "Esat sveicināti".[1]
1925. gadā par ēkas īpašnieci kļuva Latvijas Tirgotāju savienība.[1] Nākamajā gadā ēkas sētas pusē pēc arhitekta Eižena Laubes projekta tika piebūvētas kluba telpas.[1] Ēka kļuva par savienības saviesīgo namu.[1] 1938. gadā ēkai tika veikts kapitālais remonts, fasāde tika nokrāsota baltā krāsā, tad arī radies "Baltā nama" nosaukums.[1] Latvijas PSR laikā nama īpašniece bija Latvijas Komunistiskā partija, te atradās Marksisma-ļeņinisma universitāte.[1] 20. gadsimta 80. gados te atradās Rīgas Tehnikas nams.[1] Mūsdienās te atrodas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrība.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 472. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ 2,0 2,1 «Nama vēsture». Chamber.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. janvārī. Skatīts: 2015. gada 7. februārī. Arhivēts 2015. gada 19. janvārī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |