Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Krišjāņa Valdemāra iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Krišjāņa Valdemāra iela
Krišjāņa Valdemāra iela
K. Valdemāra iela starp Ēveles un Alojas ielu
Ielas novietojums Rīgā
Riga Krisjana Valdemara iela karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Kurzemes rajons
Centra rajons
Ziemeļu rajons
Vidzemes priekšpilsēta
Apkaime Āgenskalns, Ķīpsala, Vecrīga, Centrs, Brasa
Garums 5315 m
Vēsturiskie
nosaukumi
Nikolaja iela
Internacionāles iela
Hermaņa Gēringa iela
Gorkija iela
Joslu skaits 2—6
Segums asfalts
Celtnes Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Mākslas akadēmija
Sabiedriskais transports
Autobuss 2. 11. 13. 20. 24. 37. 41. 49. 57.
Trolejbuss 1. 3. 5. 12. 19. 24. 25.
Krišjāņa Valdemāra iela Vikikrātuvē

Krišjāņa Valdemāra iela ir maģistrālā Rīgas iela, kas atrodas Daugavas abos krastos, Āgenskalna, Ķīpsalas, Vecrīgas, Centra un Brasas apkaimēs. Krišjāņa Valdemāra iela sākas krustojumā ar Slokas un Kalnciema ielām un beidzas krustojumā ar Skanstes un Upes ielām. Ielas kopējais garums ir 5315 metri[1] un tā sastāv no 2—6 braukšanas joslām. Krišjāņa Valdemāra iela pāri Daugavai iet pa Vanšu tiltu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ielas nosaukums 18. gs. bija Lazaretes iela (Lazarethstrasse), kas ārpus Rīgas nocietinājumiem veda uz pilsētai piederošo lazareti.[2] Ap 1790. gadu Lazaretes ielā brīvmūrnieku Rīgas loža "Mazā pasaule" uzcēla savu ārpilsētas sanāksmju namu, bet pēc 1797. gada namā izveidoja literāru dziedāšanas biedrību „Euphonie”, kas tur darbojās visu 19. gadsimtu. Tādēļ ielu sāka dēvēt par Eifonijas ielu. Sakarā ar Rīgas nocietinājumu nojaukšanu un priekšpilsētu labiekārtošanu, 1858. gadā Eifonijas iela par godu Krievijas impērijas ķeizaram Nikolajam I tika pārsaukta par Nikolaja bulvāri (Nikolaiboulevard) jeb Nikolaja ielu (Николаевская улица).[2]

1923. gadā iela tika pārdēvēta Krišjāņa Valdemāra vārdā par Valdemāra ielu. 1933. gadā tās posmam no Franču liceja līdz Karlīnes ielai piešķīra Aristida Briāna ielas vārdu.[3] Vācu okupācijas laikā ielas nosaukums bija Hermaņa Gēringa iela (Herman Göring Straße). 1944. gadā tā atkal tika pārsaukta par Valdemāra ielu. 1953. gadā iela tika pārsaukta vēlreiz, šoreiz tās nosaukums bija Gorkija iela (улица Горького).[2] 1990. gadā iela atguva Krišjāņa Valdemāra ielas vārdu.

Vēsturiskie ielas nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krišjāņa Valdemāra iela ir 3170 metrus gara asfaltēta iela Daugavas abos krastos, Āgenskalna, Ķīpsalas, Vecrīgas, Centra un Brasas apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar Slokas un Kalnciema ielām un iet austrumu—ziemeļaustrumu virzienā kā četru joslu iela (braukšanas joslas savā starpā atdalītas). Iela tās sākumā savienojas ar Daugavgrīvas ielas pievadu. Ielai virzoties tālāk tā šķērso Āzeni, nonākot Ķīpsalas apkaimē. Ķīpsalā ielai ir nobrauktuves uz Ķīpsalu, kā arī ielas malā atrodas iepirkšanās centrs "Olimpia", Preses nams un Saules akmensSwedbank centrālā ēka. Aiz Ķīpsalas Krišjāņa Valdemāra iela iet pāri Daugavai pa Vanšu tiltu (arī kā četrjoslu iela ar atdalītām braukšanas joslām).

Aiz Vanšu tilta Krišjāņa Valdemāra iela turpinās kā četrjoslu iela, bet braukšanas joslas vairs nav atdalītas. Aiz Vanšu tilta, pie Pils laukuma, ielai ir savienojums ar Citadeles ielu. Tālāk iela virzās gar Latvijas Bankas ēku, kā arī pie Jēkaba laukuma veido savienojumu ar Noliktavas ielu. Latvijas Nacionālā teātra tuvumā iela savienojas ar Jēkaba ielu no vienas puses un ar Kronvalda bulvāri no otras puses, ka arī ar Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri. Tad iela šķērso pilsētas kanālu, virzās gar Rīgas Valsts 2. ģimnāziju un pamatskolu "Rīdze", kā arī savienojas ar Vingrotāju ielu. Pie Raiņa bulvāra ielas nepārnumuru pusē atrodas Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, savukārt, iepretīm Raiņa bulvārim — Kongresu nams.

Aiz krustojuma ar Raiņa bulvāri, Krišjāņa Valdemāra iela krustojas ar Kalpaka bulvāri. Ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai atrodas Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, kā arī Latvijas mākslas muzejs. Kultūras ministrijas tuvumā iela krustojas ar Andreja Pumpura ielu. Pie krustojuma ar Elizabetes ielu ielas vienā pusē atrodas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, bet otrā pusē — biroju ēka "Valdemāra centrs". Tālāk iela krustojas arī ar Dzirnavu, Lāčplēša, Emiļa Melngaiļa un Ģertrūdes ielām. Nedaudz tālāk tā savienojas ar Stabu ielu no vienas puses un Hanzas ielu no otras puses. Savukārt, Rīgas 49. vidusskolas tuvumā iela krustojas ar Bruņinieku ielu no vienas puses un Sporta ielu no otras puses. Rīgas Pilsētas 1. slimnīcas tuvumā ielai ir savienojumi ar Zaubes, Nītaures un Aristīda Briāna ielām.

Aiz krustojuma ar Aristīda Briāna ielu ielas pārnumuru puse atrodas Latvijas Universitātes Ķīmijas Fakultāte. Ielai virzoties tālāk tā veido savienojumus ar Mālpils, Šarlotes un Alojas ielām. Aiz Šarlotes ielas krustojuma Krišjāņa Valdemāra iela pagriežas vairāk ziemeļu—ziemeļaustrumu virzienā. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas tuvumā iela savienojas ar Ēveles ielu, tālāk tā krustojas ar Zirņu ielu. Savukārt, lielveikala "Rimi" un Latvijas nacionālā metroloģijas centra tuvumā iela krustojas ar Ierēdņu un Kareivju ielām. Krišjāņa Valdemāra iela beidzas krustojumā ar Skanstes un Upes ielām.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krišjāņa Valdemāra iela ir savienota ar šādām ielām:

Ievērojamas celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja centrālā ēka (2008).

Parki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai atrodas Esplanāde.

Izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ministrijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tirdzniecības vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krišjāņa Valdemāra ielā 112 atrodas lielveikals Rimi hipermārkets "Valdemārs".

Degvielas uzpildes stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krišjāņa Valdemāra ielā 104 atrodas degvielas uzpildes stacija "Statoil".

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krišjāņa Valdemāra iela Ķīpsalā.
2008. gada 8. jūnijs.

Krišjāņa Valdemāra ielā kursē vairāki autobusu un trolejbusu maršruti.

  • 2. un 24. maršruta autobusi (virzienā uz Abrenes ielu) kursē Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim. Abiem autobusu maršrutiem šajā ielas posmā pieturu nav.
  • 11. maršruta autobusi kursē Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Skanstes un Upes ielas krustojuma līdz Kalpaka bulvārim (virzienā uz Abrenes ielu — līdz Raiņa bulvārim).
  • 13. maršruta autobusi (virzienā uz dzelzceļa staciju "Preču 2") kursē ielas posmā no Daugavgrīvas ielas pievada pāri Vanšu tiltam līdz Raiņa bulvārim, bet atceļā no Kalpaka bulvāra pāri Vanšu tiltam līdz nobrauktuvei uz Daugavgrīvas ielu Ķīpsalā.
  • 20. maršruta autobusi kursē posmā no Elizabetes ielas līdz Hanzas un Stabu ielas krustojumam.
  • 37. un 41. maršruta autobusi kursē ielas posmā no Slokas un Kalnciema ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Elizabetes ielai, virzienā uz Pārdaugavu autobusi kursē no Kalpaka bulvāra pari Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam.
  • 49. maršruta autobusi kursē ielas posmā no Zirņu ielas līdz Skanstes un Upes ielas krustojumam.
  • 57. maršruta autobusi kursē ielas posmā no Kalpaka bulvāri līdz Ķīpsalas ielas krustojumam.
  • 1., 19. un 24. maršruta trolejbusi kursē Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim. Šiem trolejbusu maršrutiem šajā ielas posmā pieturu nav.
  • 3. maršruta trolejbusi kursē Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Skanstes un Upes ielas krustojuma līdz Kalpaka bulvārim (virzienā uz Centrāltirgu — līdz Raiņa bulvārim).
  • 5. maršruta trolejbusi kursē ielas posmā no Aristīda Briāna ielas pāri Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam.
  • 12. maršruta trolejbusi virzienā uz Āgenskalna priedēm kursē ielas posmā no Bruņinieku un Sporta ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam. Savukārt, virzienā uz Šmerļiem 12. maršruta trolejbusi kursē ielas posmā no Slokas un Kalnciema ielu krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Raiņa bulvārim.
  • 25. maršruta trolejbusi virzienā uz Brīvības ielu kursē posmā no Slokas un Kalnciema ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Aristīda Briāna ielai, bet atceļā — no Bruņinieku un Sporta ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam.

Senu attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  2. 2,0 2,1 2,2 Vēsturiskā centra ielu katalogs (N - Z), citariga.lv. Atjaunināts: 2016. gada 13. martā.
  3. Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. - 159. lpp.
  4. «Rīgas 49. vidusskola». dati.e-skola.lv.
  5. «Banku augstskola». ba.lv.