Volfi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baronu fon Volfu dzimtas ģerbonis.

Fon Volfu dzimta (vācu: Reichsfreiherren von Wolff) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Anglijā un Krievijā, 20. gadsimtā izceļojusi uz Vāciju. Volfu dzimtas ģimenes parasti bija ļoti kuplas, līdz ar to liecības par Volfu ģimeni var atrast visā Vidzemē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas pirmsākumi Baltijā, tostarp arī Latvijā, meklējami 17. gadsimtā, kad tās priekšteči ieceļojuši no Silēzijas.[1] Viens no dzimtas atzariem 18. gadsimta sākumā izceļoja uz Angliju un tur ieguva baronetu titulu. Tomēr tiešas ziņas par tās piederīgajiem ir tikai no 18. gadsimta sākuma, kad Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karavadonis Aleksandrs Meņšikovs pieņēma iekarotās Narvas pilsētas notāru Sigismundu Ādamu Volfu (1675—1752) par savu bērnu mājskolotāju, vēlāk viņš kļuva par Pēterburgas Justīckolēģijas viceprezidentu un 1747. gadā ieguva Svētās Romas impērijas brīvkunga titulu. Viņa dēls kļuva par Vidzemes galma tiesas priekšsēdētāju un tika uzņemts Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet mazdēls Johans Gotlībs fon Volfs (1756—1817) kļuva par Valkas apriņķa maršalu (1783—1789) un Vidzemes guberņas landrātu (no 1798). 1857. gadā Krievijas valsts padome atļāva visiem fon Volfu dzimtas piederīgajiem lietot mantojamu impērijas brīvkungu jeb baronu titulu.

Šī muižnieku dzimta pamatoti tika uzskatīta par vienu no bagātākajām: 17.—20. gs. Volfu dzimtas īpašumos ietilpa 29 muižas, pilis vai kungu mājas, neskaitot dažādas saimniecības ēkas. Viņi bija Vecgulbenes, Litenes, Stāmerienas, Kalnamuižas (Kalnienas), Lizuma un Druvienas muižu īpašnieki.[2] Pēc 1920. gada zemes reformas fon Volfu dzimtas īpašumi tika nacionalizēti un sadalīti jaunsaimniecībām, dažus no tiem savā pārvaldē pārņēma Latvijas armija.

Ievērojami dzimtas pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fon Volfu dzimtas simbols ir vilks, jādomā, tam par pamatu ir dzimtas uzvārds, kas vācu valodā nozīmē vilku. Pretēji heraldikā iecienītajai melnajai krāsai, kas simbolizē zemi, aukstumu, pieticību, skumjas un izglītību, fon Volfu ģerboņa vilks ir pelēkā krāsā. Simboliski vilks tiek saistīts ar spēju redzēt tumsā, ar spēku un varenību, kā negatīvās vilka tēla iezīmes ir zaglīgums, nesātība un skopums. Kopā ar vilku ģerbonī ir atainots sudrabkrāsas franču lilijas zieds, kas apzīmē karaļa varu, dižciltību un šķīstumu. Pēc ģimenes leģendas lilijas ziedu dzimtas ģerbonim esot piešķīris karalis Šarls Anžū.[3]

Baronu fon Volfu dzimtas īpašumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alsviķu muiža piederēja Aleksandram Ernstam fon Volfam, kas ievērojami paplašināja muižas saimniecību. Līdz Latvijas agrārreformai muiža juridiski piederēja Volfiem, bet pēc 1905. gada revolūcijas īpašnieki vairs Alsviķos nedzīvoja.
  • Stāmerienas pils (Stomersee), Johana Gotlība fon Volfa (1781—1859), Rūdolfa Gotlība fon Volfa (1809—1847), Johana Heinriha Gotlība fon Volfa (1843—1897), Borisa fon Volfa (1850—1917), Aleksandras fon Volfas (1894—1982) valdījums
  • Vecgulbenes pils (Alt-Schwanenburg), Johana Gotlība fon Volfa (1781—1859), Rūdolfa Gotlība fon Volfa (1809—1847) un Heinriha Johana Gotlība fon Volfa (1843—1897) valdījums
  • Ziemeru muiža (Semershof), Benitas un Gotfrīda fon Volfu valdījums
  • Jaunlaicenes muiža (Neu-Laitzen), Edītes un Ralfa fon Volfu valdījums
  • Lāzberģa muiža (Fianden). Muižas pili 1821. gadā sāka celt Johans Gotlībs fon Volfs, to pabeidza tikai 1860. gadā. Pēdējais muižas īpašnieks bija Eduards Boriss Ernests fon Volfs
  • Lizuma muiža (Lysohn), muižas kungu māja celta 1864. vai 1854. gadā gotiskā stilā, piederēja baronam F. fon Volfam.
  • Druvienas muiža (Druween)
  • Valmes (Tuges) muiža (Walmeshof)
  • Litenes muiža (Lettin)
  • Kalna muiža (Kalnemoise)
  • Zaķumuižas kungu māja (Waldenrode), Frīdriha fon Volfa valdījums
  • Gulbenes iesala dedzinātava (šobrīd Gulbenes alus darītava)

Dzimtas kapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Volfu dzimtas kapi un kapliča Jaunlaicenē (1917).

Jaunlaicenē atrodas fon Volfu dzimtas kapi un kapliča, kas ir iesvētīta 1860. gadā. Tie ir vienīgie šīs dzimtas kapi Latvijā. Kapliča restaurēta ar fon Volfu ziedotajiem līdzekļiem.[4]

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada oktobrī Gulbenes alus darītavā tika uzsākta "Barona" gaišā alus ražošana. Alus ir darīts, godinot Johanu Gotlību fon Volfu, "kurš 1811. gadā izveidoja Gulbenē iesala dedzinātavu, ko varam uzskatīt par Gulbenes alus darītavas pirmsākumu."[5]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zeibārte I., (2007), Ceļvedis Gulbene, Vecgulbenes muiža, Jumava, 16.lpp
  2. Zeibārte I., (2007), Ceļvedis Gulbene, Vecgulbenes muiža, Jumava, 17.lpp
  3. Baron de Wolff, von Wolff in Livland, de Wolff from Holland
  4. Baronu fon Volfu dzimtas kapi atgūst kādreizējo godību
  5. Gulbenes alus darītavai ir savs „Barona" alus