Pāriet uz saturu

Baltisms

Vikipēdijas lapa

Baltisms ir aizguvums no baltu valodas kādā citā valodā. Tie visizplatītākie ir baltiem ģeogrāfiski tuvākajās valodās, piemēram, slāvu, ģermāņu un somugru valodā.[1] Daudz baltismu ir somu valodā, kur sastopami tādi aizguvumi kā „lohi” (latviešu: lasis; lietuviešu: lašis, lašiša; senprūšu: lasasso), „kelta”, „keltainen” (latviešu: dzeltens; lietuviešu: geltas, geltonas; senprūšu: geltaynan), „taivas” (latviešu: dievs; lietuviešu: dievas; senprūšu: deivas), „halla” (latviešu: salna; lietuviešu: šalna; senprūšu: salta), „hanhi” (latviešu: zoss; lietuviešu: žąsis; senprūšu: sansy) un „vuohi” (latviešu: āzis; lietuviešu: ožys; senprūšu: wosee).[2] Ir arī baltismi, kas sastopami uzreiz vairākās baltu kaimiņu valodās, piemēram, krievu „ковш” un zviedru „kaus”, kam atbilst latviešu „kauss” un lietuviešu „kaušas”, kā arī somu un igauņu „kirves”, kam atbilst latviešu „cirvis” un lietuviešu „kirvis”.[1]

Baltismus sīkāk iedala letismos (aizguvumos no latviešu valodas), lituānismos (aizguvumos no lietuviešu valodas), prūsismos (aizguvumos no prūšu valodas) un kursismos (aizguvumos no kuršu valodas).

  1. 1,0 1,1 Valentīna Skujiņa (redaktors). Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2007. 61. lpp. ISBN 978-9984-98-369-1. Skatīts: 2020. gada 29. maijā.
  2. Velta Draviņa (1994. gada oktobris) (latviski). Vilius Pēteraitis, Mažoji Lietuva ir Tvanksta. Jaunā Gaita. Atjaunināts: 2013. gada 13. maijā.