Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ir III līmeņa neatliekamās palīdzības lokālā daudzprofilu slimnīca, kas pamatā ārstē Balvu, Rugāju, Viļakas, Baltinavas, Gulbenes novadu iedzīvotājus. Slimnīcu apvienība dibināta 2011. gadā un tajā ietilpst divas slimnīcas Vidzemes ielā 2, Balvos un Upes ielā 1, Gulbenē.

Struktūra

Gulbenes slimnīcā ir

• steidzamās medicīniskās palīdzības punkts,
• dienas stacionārs ar 10 gultām, kurā strādā internists, neirologs, ķirurgs, ginekologs, LOR speciālists, anesteziologs-reanimatologs,
• stacionāra aprūpes nodaļa ar 15 gultām terapeitiska, neiroloģiska, ķirurģiska profila pacientiem,
• infekciju nodaļa bijušajā poliklīnikas ēkā Upes ielā 1.

Vēsture

Gulbenes slimnīcas ēka (pirms 1940).

Gulbenes slimnīcas ēku ar 16 gultas vietām uzbūvēja 1899. gadā par Vecgulbenes muižas īpašnieces Izabellas fon Volfas līdzekļiem. Līdz Pirmajam pasaules karam slimnīcas ārsti bija Kārlis Devrients un Teodors fon Pahts. 1929. gadā slimnīcu paplašināja līdz 25 vietām, slimnīcas ārsta vadītāja alga bija 400 latu mēnesī un piemaksas no operāciju maksām. 1930. gadā Madonas apriņķa valde nolēma Gulbenes slimnīcā atvērt arī lipīgo slimību nodaļu. No 1930. līdz 1938. gadam Gulbenes slimnīcas direktors bija Teodors Vankins. 1938. gadā ķirurģijas, sieviešu un iekšķīgo slimību nodaļās kopā bija 45 vietas, gada laikā ārstējās 955 slimnieki. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā vietu skaits pieauga līdz 60, to pārdēvēja par "Gulbenes un apkārtnes pašvaldību sadarbes apvienoto slimnīcu". No 1938. līdz 1944. gadam slimnīcas direktors bija ķirurgs Vilis Purmals, līdz 1947. gadam slimnīcu sauca par Gulbenes pilsētas slimnīcu. Šajā laikā Gulbenes slimnīca atradās vairākās ēkās, proti, ķirurģijas nodaļa atradās Brīvības ielā 2, terapijas un dzemdību nodaļa - vecajā slimnīcas ēkā Upes ielā 3. 1954. gadā izveidoja Gulbenes slimnīcas prettuberkulozes dispanseru ar 50 gultām. 1958. gadā slimnīca ieguva Gulbenes rajona apvienotās slimnīcas nosaukumu. 1964. gadā uzbūvēja slimnīcas ēku kompleksu, 1967. gadā to pārdēvēja par Gulbenes rajona centrālo slimnīcu, kurā 1971. gadā bija 230 gultas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1994. gadā nodibināja Gulbenes rajona pašvaldības bezpeļņas organizācijas uzņēmumu "Gulbenes slimnīca", 1999. gadā tajā bija 140 gultas vietu un strādāja 230 cilvēku.

1952. gadā uzcēla Balvu slimnīcas galveno ēku, 1976. gadā atklāja Balvu poliklīnikas ēku, bet 1988. gadā jaunu ķirurģijas korpusu.

2011. gadā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā sākotnēji bija uzņemšanas nodaļa ar traumu punktu, ķirurģijas nodaļa ar 30 gultām (15 Balvos un 15 Gulbenē) un operāciju bloku, terapijas nodaļa ar 40 gultām (20 Balvos un 20 Gulbenē), ginekoloģijas un dzemdību nodaļa ar 20 gultām (10 Balvos un 10 Gulbenē), bērnu nodaļa ar 20 gultām (10 Balvos un 10 Gulbenē), reanimācijas nodaļa ar 9 gultām (5 Balvos un 4 Gulbenē), neiroloģijas nodaļa ar 12 gultām Gulbenē, infekciju nodaļa ar 15 gultām Gulbenē, kā arī patologanatomijas nodaļa.