Pāriet uz saturu

Banēri

Vikipēdijas lapa
Grāfu Banēru ģerbonis
Juršholmas pils

Banēri (no zviedru: Banér — "karogs") ir dižciltīga zviedru dzimta. Zviedru Vidzemes laikā Banēri ieguva daudz agrāko Livonijas piļu un muižu Igaunijā un Latvijā.

Par Banēru dzimtas ciltstēvu uzskata Īzaku Bjerna dēlu (Isak Björnsson) no Uplandes, kurš 1375. gadā pieminēts kā Olandes vecākais. 1508. gadā Nils Eskilsons (1480–1520) savā īpašumā ieguva Juršholmas pili (Djursholms slott), kuru dzimta saglabāja līdz 1813. gadam. Mantojamu dzimtas uzvārdu "Banērs" pieņēma Aksela Nilsona dēli 16. gadsimta otrajā pusē.

Dzimtas piederīgie

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Anderss Isaksons (Banērs) (miris pēc 1445), muižnieks
  • Eskils Isaksons (Banērs) (miris pirms 1488), bruņinieks, muižnieks
  • Knuts Eskilsons (Banērs) (miris ap 1518), valsts padomnieks, muižnieks
  • Nils Eskilsons (Banērs) (miris pēc 1520), valsts padomnieks, Juršholmas pils īpašnieks
  • Aksels Nilsons (Banērs) (miris 1554), valsts padomnieks, Juršholmas pils īpašnieks
  • Peders Akselsons Banērs (ap 1540−1565), viceadmirālis, muižnieks
  • Stens Akselsons Banērs (1546−1600), valsts padomnieks, Kalmaras cietokšņa komendants, admirālis, muižnieks
  • Gustavs Banērs (1547−1600), valsts padomnieks, galma maršals, Stokholmas cietokšņa vicekomendants, Igaunijas, Livonijas un Ingrijas vietvaldis, Juršholmas pils īpašnieks
  • Svante Banērs (1584−1628), pulkvedis, valsts padomnieks, galma maršals, Rīgas gubernators, Juršholmas pils īpašnieks
  • Peders Banērs (1588−1644), valsts padomnieks, Igaunijas gubernators
  • Aksels Banērs (1594−1642), valsts padomnieks, galminieks
  • Juhans Banērs (1596−1641), valsts padomnieks, feldmaršals, Rīgas cietokšņa komandants, Zviedru Pomerānijas ģenerālgubernators
  • Kārlis Banērs (1598−1632), valsts sekretārs, galminieks, Prūsijas hercogistes vicegubernators
  • Svante Banērs (1624−1674), valsts padomnieks, galminieks
  • Juhans Gabriels Banērs (1662−1706), ģenerālleitnants, galminieks

Pilis un muižas Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raunas pils (Schloß Ronneburg, no 1625), Smiltenes pils (Schloß Smilten, no 1628), Dzērbenes pils (Schloß Serben, no 1625), Gaujienas pils (Schloß Adsel, no 1625), Salacas pils (Schloß Alt-Salis, 1625−1653), Zvārtavas muiža (Adsel-Schwarzhof, no 1625), Palsmanes muiža (Palzmar, no 1625), Jaunāmuiža (Adsel-Neuhof, no 1625), Nēķins (Nötkenshof, no 1636), Ikšeles muiža (Uexküllshof, no 1668), Vecbilskas muiža (Alt-Bilskenhof, 1670−1684), Cērtenes muiža (Zehrten, no 1671), Kalna muiža (Gresten, no 1671).