Baras hercogiste
 | Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Baras hercogiste Comté (Duché) de Bar |
||||
|---|---|---|---|---|
|
||||
 Francijas karte 1477. gadā, parādot Barar hercigisti "Valois-Anjou" krāsā.
|
||||
 Baras hercogiste 17. gadsimtā, salīdzinājumā ar mūsdienu Francijas administratīvo iedalījumu
|
||||
| Galvaspilsēta | Bar-le-Duc | |||
| Valdība | Feodālā monarhija | |||
| Dibināšana | 1033. gads | |||
| - | Atdalīšanās no Lotringas hercogistes | 1033. gads | ||
| - | Sadalīta starp Franciju un Svēto Romas impēriju | 1301. gads | ||
| - | Hercogistes pasludināšana | 1354. gads | ||
| - | Apvienošanās ar Lotringas hercogisti | 1480. gads | ||
| - | Ar līgumu nodots Francijas kronim | 1766. gads | ||
Baras grāfiste, vēlāk Baras hercogiste, bija Svētās Romas impērijas grāfiste, ietverot pays de Barrios (viduslaiku Francijas teritoriālais iedalījums aptuveni līdzvērtīgs apriņķim), tās centrs bija Bar-le-Duc pilsēta. No 11. gadsimta tajā valdīja Monbeljāru dzimta. Daļa grāfistes, tā sauktais Barrois mouvant, kļuva par Francijas Karalistes lēņu muižu 1301. gadā, un 1354. gadā Baras grāfiste tika paaugstināta par hercogisti. Barrois non-mouvant palika Svētās Romas impērijas sastāvā. No 1480. gada tā apvienojās ar Lotringas hercogisti.
Gan Bara, gan Lotringa 1735. gadā nonāca Francijas ietekmē, kura Baru nodeva gāztajam Polijas karalim Staņislavam Leščinskim. Saskaņā ar Vīnes līgumu (1738) pēc Staņislava nāves hercogiste nokļuva Francijas karaļa valdījumos, kas notika 1766. gadā.
Grāfiste (1033—1354)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baras grāfiste radās Baras pierobežas cietoksnī, ko Augšlotringas hercogs Frīdrihs I ap 960. gadu uzcēla Ornas upes krastā.[1] Sākotnēji cietoksnis bija vērsts pret Šampaņas grāfu iebrukumiem Frīdriha alodiālajās zemēs. Frīdrihs arī konfiscēja dažas zemes no tuvējās Svētā Mišela abatijas un izvietoja tajās savus bruņiniekus. Sākotnējie Barrois (Bari) bija maisījums no hercoga alodiālajām zemēm un konfiscētajām baznīcu zemēm, kas tika piešķirtas bruņiniekiem.[1] Pēc hercoga Frīdriha III nāves 1033. gadā šīs zemes pārgāja viņa māsai Sofijai (mirusi 1093), kura bija pirmā, kas saistīja komitālo titulu ar Baru, nosaucot sevi kā "Baras grāfieni".[1]
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Evergates, 1995, 96. lpp.
Avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Theodore Evergates. «Bar-le-Duc». In William W. Kibler, Grover A. Zinn, John Bell Henneman Jr et al. Medieval France. London : Taylor & Francis, 1995. 96. lpp.
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |