Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir 1869. gada 22. aprīlī dibināta biedrība. Tās sākotnējais nosaukums bija Bauskas ugunsdzēsēju biedrība, bet pēc statūtu maiņas 1923. gadā biedrība maina nosaukumu uz Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.[1] Pašlaik atrodas Bauskā, Pilskalna ielā 13a.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta Bauskā ēkas bija no koka ar salmu jumtiem, kas bija par iemeslu biežiem ugunsgrēkiem. Biedrības statūti apstiprināti 1869. gada 1. martā. Uz pirmo sapulci sanākuši 32 biedri. Iegādāti dzēšamie rīki — divas ūdens mucas, šļūtene, kāpnes. Pirmie dibinātāji un vadītāji bija pilsētas vācieši, tāpēc arī oficiālā valoda bija vācu.[2]

1871. gada 11. janvārī nodibināta palīdzības kase, 1872. gadā iegādāti jauni dzēšamie rīki. 1891. gadā nodibināta arī slimības un bēru kase. 1894. gada 6. aprīlī biedrības 25 gadu jubileja atcelta, jo Bauskā plosījusies holēras epidēmija. Par neiztērēto naudu nopirkts jauns ūdens sūknis. 1902. gadā izveidots ūdens pieslēgums pie Teodora Lodinga alus darītavas ūdens rezervuāra. 1914. gadā no 54 biedriem pilsētā paliek tikai 21, jo pārējie tiek iesaukti armijā. Biedrības darbība turpmākos piecus gadus ir apgrūtināta.

Lielinieku varas laikā viens no biedrības ugunsdzēsējiem nošauts. Ugunsdzsdzēsēju biedrība ir pirmā, kas vēl lielinieku varas laikā savā pasākumā pilskalnā izmanto Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Pēc Bauskas atbrīvošanas no lieliniekiem 1919. gada 21. martā biedrība atkal atsāk aktīvu darbu. 1927. gadā biedrība iegādājas motorsūkni ar jaudu 600 litri minūtē.[3] 1930. gadu beigās biedrībai ir 2 motorsūkņi, 3 rokas sūkņi, 1000 metri šļūteņu, uguns dzēšanai piemērots Forda auto un sešvietīgs Fiat auto komandas transportēšanai.[4]

1919. gada decembrī nodibināts ugunsdzēsēju pūtēju orķestris. No 1918. līdz 1919. gadā biedrības priekšnieks ir Kārlis Bergholcs. No 1919. gada ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks ir Juris Varenais. Komandas virsnieks no 1919. līdz 1928. gadam ir Kārlis Bergholcs, bet no 1928. gada Jēkabs Freijs. 1929. gadā biedrībā ir 7 goda un 6 mūža biedri, 58 ugunsdzēsēji, 46 kārtībnieki, 1 feldšeris, 2 sanitāri, 12 biedri-veicinātāji, 21 mūziķis un dāmu komiteja.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Jelgavas apgabaltiesa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 3. februārī.
  2. «Bauskas brīvpr. ugunsdzēsēju biedrība 70 gados». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 3. februārī.
  3. «Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēseju biedribas 65 gadi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 3. februārī.
  4. «Ugunsdzēsības stāvoklis Bauskas apriņķī». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 3. februārī.