Beļģijas Karaliskie mākslas muzeji

Beļģijas Karaliskie mākslas muzeji
Beļģijas Karaliskie mākslas muzeji
	Musées royaux des Beaux-Arts de Belgique/Koninklijke Musea voor Schone Kunsten van België
	Ieeja muzejos
	Beļģijas Karaliskie mākslas muzeji Beļģijas Karaliskie mākslas muzeji Beļģijas Karaliskie mākslas muzeji
Dibināts	1803. (1845.) gads
Atrašanās vieta	Brisele, Beļģija; Iksele, Beļģija
Koordinātas	50°50′31″N 4°21′28″E / 50.841944°N 4.357778°EKoordinātas: 50°50′31″N 4°21′28″E / 50.841944°N 4.357778°E
Tips	mākslas muzejs
Mājaslapa	www.fine-arts-museum.be

Beļģijas Karaliskie mākslas muzeji (franču: Musées royaux des Beaux-Arts de Belgique, nīderlandiešu: Koninklijke Musea voor Schone Kunsten van België) ir Beļģijas valstij piederoša mākslas muzeju grupa Beļģijas galvaspilsētā Briselē (4 muzeji), kā arī Briseles piepilsētā Ikselā (2 muzeji). Muzeju kolekcijā ir vairāk nekā 20 000 mākslas priekšmetu no 15. gadsimta līdz mūsdienām.

Beļģijas Karalisko mākslas muzeju sastāvā ir:

Briseles Karaliskais senās mākslas muzejs (Musée royal d'art ancien à Bruxelles)
Briseles Modernās mākslas muzejs (Musée royal d'art moderne à Bruxelles)
Magrita muzejs (Musée Magritte)
Fin de siècle muzejs (Musée Fin de siècle)
Vīrca muzejs (Musée Wiertz), atrodas Ikselā
Menjē muzejs (Musée Meunier), atrodas Ikselā

Muzeji faktiski dibināti 1803. gadā, franču okupācijas laikā, kad Beļģijā tika konfiscēti mākslas darbi. Daļa no tiem tika izvesta uz Franciju, bet daļa izstādīta jaundibinātajā mākslas muzejā. 1845. gadā ar karaļa Leopolda I rīkojumu tika nodibināts pašreizējais muzejs.

Muzeja kolekcijā ir daudzi ievērojami mākslas darbi, to starpā Pītera Brēgela Vecākā "Dumpīgo eņģeļu krišana", Žaka Luija Davida "Marata nāve" un daudzi citi. Izstādīto autoru vidū ir Hieronīms Boss, Pīters Brēgels Vecākais, Salvadors Dalī, Žaks Luijs Davids, Antoniss van Deiks, Pols Delvo, Makss Ernsts, Pols Gogēns, Vinsents van Gogs, Franss Halss, Jakobs Jordānss, Lūkass Krānahs Vecākais, Renē Magrits, Hanss Memlings, Husepe de Ribera, Pīters Pauls Rubenss, Rogīrs van den Veidens.