Vinčenco Bellīni

Vinčenco Bellīni; Vincenzo Bellini
Personīgā informācija
Dzimis	1801. gada 3. novembrī ; Katānija, Sicīlija (tagad Itālija)
Miris	1835. gada 23. septembrī (33 gadi); Pjuto pie Parīzes, Jūlija monarhija; ( Francija)
Nodarbošanās	komponists

Vinčenco Salvatore Karmelo Frančesko Bellīni (itāļu: Vincenzo Salvatore Carmelo Francesco Bellini, 1801—1835) bija 19. gadsimta sākuma itāļu komponists, romantiskās itāļu operas stila melodramma tragico radītājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1801. gada 3. novembrī Katānijas mūziķa Rozario Bellīni ģimenē. Mācījās komponēšanu pie sava vectēva Vinčenco Tobia Bellīni, studēja Neapoles konservatorijā Reale Collegio di Musica di San Sebastiano (1819—1825) un kā nobeiguma darbu iestudēja savu pirmo operu Adelson e Salvini. 1926. gadā Neapoles Teatro San Carlo tapa iestudēta viņa otrā opera Bianca e Fernando. Tās panākumu iespaidā viņš pārcēlās uz Milānu un iestudēja operu Il Pirata (1827) un La Straniera (1829), kļūdams par vadošo itāļu komponistu.

1829. gadā Parmas Teatro Ducale iestudēja viņa Zairu, Teatro La Fenice Venēcijā I Capuleti e i Montecchi (1830), bet Teatro Carcano Milānā La sonnambula (1831). Viņa nākamā opera Norma 1831. gadā La Scala teātrī tika izsvilpta. 1832. gadā viņš atgriezās Sicīlijā, kur tika triumfāli uzņemts. Opera Beatrice di Tenda 1833. gadā piedzīvoja neveiksmi Teatro La Fenice Venēcijā, kas noveda pie strīdiem ar dzejnieku F. Romani, kas līdz tam bija rakstījis visu viņa operu libretus.

Savu pēdējo operu I puritani viņš komponēja Parīzes operteātrim, kas to ar panākumiem uzveda 1835. gadā.

Miris 1835. gada 23. septembrī no hroniskas aknu slimības Pjuto pie Parīzes.