Neapole

Vikipēdijas lapa
Neapole
pilsēta
Napoli
Neapole ar Vezuvu fonā
Neapole ar Vezuvu fonā
Karogs: Neapole
Karogs
Ģerbonis: Neapole
Ģerbonis
Neapole (Itālija)
Neapole
Neapole
Neapole (Kampānija)
Neapole
Neapole
Koordinātas: 40°51′N 14°16′E / 40.850°N 14.267°E / 40.850; 14.267Koordinātas: 40°51′N 14°16′E / 40.850°N 14.267°E / 40.850; 14.267
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Reģions Kampānija
Metropole Neapole
Platība
 • Kopējā 117,27 km2
Augstums 17 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 913 462
 • blīvums 8 182,6/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 80100, 80121-80147
Tālruņu kods 081
Patrons Svētais Januārijs
Mājaslapa www.comune.napoli.it
Oficiālais nosaukums: Neapoles vēsturiskais centrs
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iv
Iekļauts 1995. gads
Aizsardzības nr. 726
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Platība 1021 ha
Neapole Vikikrātuvē
Karte
Neapole

Neapole (itāļu: Napoli, izrunā: [ˈnaːpoli], neapoliešu: Napule) ir pilsēta Itālijas dienvidos pie Tirēnu jūras Neapoles līča. Trešā lielākā pilsēta Itālijā aiz Romas un Milānas un lielākā Dienviditālijas pilsēta, Kampānijas un Neapoles provinces centrs. 2012. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 960 tūkstoši iedzīvotāju. Slavena ar savu vēsturi, kultūru un gastronomiju — Neapole ir picas dzimtene.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 8. gadsimtu p.m.ē. Neapoli (grieķu: Νεάπολις, Neápolis — ‘Jaunā pilsēta’) dibināja sengrieķu kolonisti no Kūmām.

Kaut arī 4. gadsimtā p.m.ē. Neapoli iekaroja Roma, pilsētas grieķu raksturs saglabājās, un Neapole kļuva par vietu, kur mijiedarbojās romiešu un grieķu kultūras. Patīkamā klimata dēļ Neapoles piekraste kļuva par atpūtas vietu daudziem turīgiem romiešiem. Pilsēta ir sens kristietības centrs — leģenda vēsta, ka šeit sprediķojuši Svētais Pēteris un Svētais Pāvils. Pēdējais Romas imperators Romuls Augusts tika nometināts Neapolē, kad Odoakrs to gāza 476. gadā. Kad langobardi iekaroja gandrīz visu Itālijas pussalu, Neapole palika uzticīga Bizantijai. No 638. gada līdz 1137. gadam Neapole bija neatkarīgas Neapoles grāfistes centrs.

1137. gadā Neapoli ieņēma Sicīlijas karalistes karaspēks normāņu karaļa Rodžēro II (Rožē II) vadībā, bet 1266. gadā Neapole kļuva par Sicīlijas karalistes galvaspilsētu. 1442. gadā Neapoli ieņēma Aragonas karalis Alfonso V, un pats kļuva par Neapoles karali. Turpmākos gadsimtus Neapole un Dienviditālija politiski bija vairāk saistīta ar Spāniju, nekā ar Ziemeļitāliju.

1861. gada 6. septembrī pilsētā ienāca Garibaldi karaspēks, un īsi pēc tam pilsēta un visa Dienviditālija kļuva par Itālijas karalistes sastāvdaļu. 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā Neapole bija viens no itāļu emigrācijas centriem, liela daļa no itāļu izcelsmes emigrantiem pasaulē nāk no Neapoles. Kopš 18. gadsimta Neapolē darbojas organizētās noziedzības organizācija kamorra (Camorra).

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pazīstama ar saviem muzejiem — Museo Archeologico Nazionale Napoli (lieliski romiešu mākslas paraugi) un Museo di Capodimonte (Mikelandželo, Karavadžo, Ticiāns u.c.). Slavena arī ar pasaulē vecāko darbojošos operuTeatro di San Carlo (1737).

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neapolē dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://demo.istat.it/?l=it.
  2. «Pizza – The Pride of Naples» (angliski). HolidayCityFlash.com. 2008. gada 8. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 12. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]