Pilsētas vēsture saistīta ar dzelzsrūdas ieguvi un metalurģiju. 1762. gadā Urālos izveidots tēraudliešanas uzņēmums, pie kuras arī veidojusies pirmā strādnieku (šeit pārvietoto dzimtzemnieku un vietējo baškīru) apdzīvotā vieta — Lomovkas sādža (pastāv arī mūsdienās). Strādniekiem tika veidoti arī citi ciemi tuvējā apkārtnē. 1774. gadā šeit uz laiku apmetās Jemeļjana Pugačova sacelšanās zemnieku armija. 1784. gadā uzbūvēta vēl viena tēraudliešanas rūpnīca netālajā Tirļanskā (33 km no mūsdienu Beloreckas). 19. gadsimta beigās Beloreckas iedzīvotāju skaits jau sasniedza 15 000. 1910. gadā sākta būvēt šaursliežu dzelzceļa līnija no Zaprudovskas uz Tirļansku, kas 1914. gadā sasniedza Belorecku (demontēta 2007. gadā).
Pilsētas statuss — kopš 1923. gada. Lielākais iedzīvotāju skaits pilsētā bija 1980. gadu otrajā pusē (ap 75 000), pēc tam iedzīvotāaju skaits samazinājies.