Šaursliežu dzelzceļš
Šaursliežu dzelzceļš ir dzelzceļš ar šaurākām sliedēm nekā parastā platuma (platsliežu) dzelzceļam, un kura ritošais sastāvs nav savietojams ar platsliežu dzelzceļa ritošo sastāvu (tehniskās problēmas nevar atrisināt, nomainot riteņpārus vai vagonu ratiņus). Parasti šaursliežu dzelzceļa sliežu platums ir 600–1200 mm. Dažreiz par šaursliežu dzelzceļu nepareizi sauc dzelzceļu ar sliežu platumu 1435 mm ("Eiropas" platumu), kas ir šaurāks, nekā Latvijā pieņemtais (1520 mm). Tautā 750 mm dzelzceļu mēdz saukt par "bānīti", bet 600 mm — par "mazbānīti".
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salīdzinājumā ar platsliežu dzelzceļiem šaursliežu dzelzceļu būve un to ekspluatācija bija lētāka — izmantojot mazākas lokomotīves un vagonus, varēja būvēt vieglākus tiltus un šaurākus tuneļus, turklāt šaursliežu dzelzceļa līnijās bija pieļaujamas asākas līknes, kas bija svarīgi kalnainos rajonos. Tomēr pa šaursliežu dzelzceļiem varēja pārvadāt tikai mazākas un vieglākas kravas un pieļaujamais brauciena ātrums bija mazāks. Galvenais trūkums bija vienota šaursliežu dzelzceļa tīkla neesamība — tos parasti būvēja atsevišķi uzņēmumi noteiktam mērķim, piemēram, kūdras pārvadāšanai vai rajonu bez dzelzceļa satiksmes savienošanai ar platsliežu dzelzceļu. Vairums tādu šaursliežu dzelzceļu tika vai nu pārbūvēti par platsliežu dzelzceļiem, vai aizstāti ar autoceļiem.
Šaursliežu dzelzceļi Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas teritorijā pirmais šaursliežu dzelzceļš bija 1896. gadā uzbūvētā 750 mm platuma dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava. Četrus gadus vēlāk uzbūvēta līnija Liepāja—Aizpute, kas bija vienīgais 1000 mm platuma dzelzceļš Latvijā. 1903. gadā atklāta 750 mm dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka, bet 1912. gadā — dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene ar atzarojumu uz Staiceli. 1916. gadā Pirmā pasaules kara laikā vācu armija frontes apgādei izbūvēja Viesītes lauku dzelzceļu tīklu un dzelzceļus Ziemeļkurzemē. Tie bija 600 mm platumā un pēc kara tika pielāgoti pasažieru pārvadāšanai un citām saimnieciskām vajadzībām. 600 mm dzelzceļu vācu armija uzbūvēja arī no Aizputes līdz Saldum ar atzarojumiem uz Laidiem un Turlavu (sk. dzelzceļa līnija Aizpute—Saldus). Tāpat dzelzceļa līnijas Liepāja—Rucava, Meitene—Bauska un posms no Alsungas līdz Pāvilostai sākotnēji bija vācu armijas būvēti. 750 mm šaursliežu dzelzceļi tika būvēti arī pēc Pirmā pasaules kara, Latvijas neatkarības laikā. 1932. gadā tika uzsākta līnijas Liepāja—Alsunga ar atzaru uz Pāvilostu ekspluatācija, 1934. gadā tika atklāts dzelzceļš Sita—Rēzekne, bet 1935. gadā Alsungas dzelzceļu pagarināja līdz Kuldīgai.
Tika arī uzlaboti un papildināti 600 mm dzelzceļu tīkli Ziemeļkurzemē un Viesītē, kā arī nojauktas dažas nevajadzīgas šaursliežu dzelzceļa līnijas. Latvijas Dzelzceļu virsvalde šaursliežu dzelzceļiem ar 600 mm sliežu platumu piešķīra apzīmējumu — lauku platuma dzelzceļi. Neskatoties uz bānīšu mazo ātrumu — līdz 20 km/h, tas gandrīz 60 gadus bija vienīgais drošais transporta līdzeklis pasažieru, dažādu lauksaimniecības produktu un meža materiālu nogādāšanai uz lielpilsētām gan ziemā, gan vasarā. Vilcienos bija iekārtoti speciāli ledus vagoni piena un gaļas produktu pārvadāšanai. Atsevišķi jāizdala divas lauku platuma dzelzceļu līnijas, kuras nebija saistītas ar citiem šāda platuma dzelzceļiem: Ogre—Laubere un Inčukalns—Allaži.
2. pasaules kara laikā šaursliežu dzelzceļi tika izpostīti tāpat kā pārējie dzelzceļi un līnija Valka—Rūjiena vairs netika atjaunota. Vairums šaursliežu dzelzceļu pēc kara tomēr tika atjaunoti. Attīstoties autotransportam, 600 mm dzelzceļa tīklus likvidēja 20. gadsimta 60.—70. gados — šaursliežu dzelzceļi sāka zaudēt savu nozīmi transportēšanai un pakāpeniski tika demontēti.[1] Šajā laikā tika slēgtas un nojauktas līnijas uz Aizputi, Kuldīgu un Bausku, kā arī posmos Valmiera—Smiltene un Sita—Dricēni. Slēgta satiksme posmā Rūjiena—Ipiķi. 70. gadu beigās satiksme tika pārtraukta Ainažu—Valmieras līnijā, tāpat pakāpeniski tika likvidēts posms Valka (Valga)—Alūksne. Mūsdienās saglabājies un darbojas 750 mm dzelzceļš Gulbene—Alūksne, kūdras vešanas muzejdzelzceļš Baložos, kā arī uzbūvēts apmēram 3 km garš 600 mm platuma dzelzceļš Ventspilī. Saglabājušies un vairāk vai mazāk darbojas arī vairāki 750 mm kūdras vešanas dzelzceļi Sedā, Līvānos, Misā un citur.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Altbergs T., Augustāne K., Pētersone I. Dzelzceļi Latvijā. Rīga, Jumava, 2009.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šaursliežu dzelzceļš.- Šaursliežu dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi
|