Bādbelciga (vācu: Bad Belzig; līdz 2010. gadam — Belciga (vācu: Belzig)) ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Potsdamas-Mitelmarkas apriņķa centrs 70 kilometrus uz dienvidrietumiem no Berlīnes. Pilsēta atrodas Augšflēminga dabas parka (Naturpark Hoher Fläming) teritorijā, kas ir viena no Eiropā ievērojamākajām lielās sīgas (Otis tarda) atradnēm.
Iespējams, pilsētu kā Belizi pirmoreiz rakstos 997. gadā pieminējis imperators Oto. Apmetni nopostīja vietējo slāvu sacelšanās laikā 983. gadā. 1153. gadā to atkal iekaroja Albrehts Lācis. 1296. gadā Belciga iekļāvās Saksijas-Virtembergas hercogistes sastāvā. 1429. gadā to ieņēma husītu līderis Prokops Lielais. Trīsdesmitgadu kara laikā 1636. gadā apdzīvoto vietu nopostīja zviedri. 1702. gadā apmetnei tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1815. gadā, pamatojoties uz Vīnes kongresa lēmumiem, pilsēta tika iekļauta Prūsijas Karalistē.